Cimdars: vēlēšanās Latvijā rindas ir daudz mazākas nekā ASV

ASV ir tāda starptautiska institūcija „International Foundation for Electoral Systems”, kurai šogad aprit 25 gadi. Tad, kad ASV ir vēlēšanas, IFES aicina vēlēšanu administratorus no dažādām valstī. Šogad pasākumā piedalījās vairāk nekā 400 dalībnieku no vairāk nekā 60 valstīm. Pasākuma rīkotāji iezīmēja divus galvenos pamatuzdevumus.

Pirmkārt, konferences mērķis bija iepazīstināt dalībniekus ar ASV vēlēšanu īpatnībām un to sagatavošanas specifiku, par ko tika piedāvāts plašs lekciju klāsts. Bez tam, pašā vēlēšanu dienā, tika dota iespēja piedalīties novērošanas procesā kā starptautiskiem vēlēšanu novērotājiem. Otrkārt, šīs konferences rezultātā tiek veicināta savstarpēja starptautisko vēlēšanu administratoru iepazīšanās, pieredzes un ideju apmaiņa, kā arī kontaktu nodibināšana un nostiprināšana, kam ir nozīme turpmākā starpvalstu sadarbībā.

ASV ir ļoti attīstīta dažādu tehnisku risinājumu piemērošana balsošanas procedūrā. Vēlēšanu dienā, ierodoties vēlēšanu iecirknī, ASV pilsonim ir iespēja izvēlēties – balsot ar vēlēšanu zīmi, kura tiek ieskenēta, vai izmantot elektronisku balsošanas iekārtu. Vēlēšanu iecirkņi ir lieli, tajos, kurus es apmeklēju, balsošanai bija reģistrējušies apmēram 3000. Rindas skolas sporta hallē izvietotajā vēlēšanu iecirknī, bija garas, lai nobalsotu, vēlētājiem nācās gaidīt apmēram stundu. Mēs jautājām, kāpēc vēlēšanu iecirkņi ir tik lieli. Mums atbildēja, ka, palielinot iecirkņu skaitu, vēlēšanas maksās dārgāk.

Latvijā vēlēšanu organizētāju apmācība un administratīvā pieredze ir daudz lielāka. Mums vēlēšanu iecirkņos, ja arī veidojas rindas, tās var izstāvēt 20 minūtēs. Bet amerikāņiem ir daudz lielāka pieredze IT jomā. Mums būtu interesanti pārņemt amerikāņu pieredzi tehnikas lietošanā balsošanas procesā, bet amerikāņi atzīst, ka viņus interesē Eiropas valstu, arī Latvijas, vēlēšanu administrēšanas pieredze.

Katrā štatā atšķiras gan balsošanas iekārtas, gan vēlēšanu regulējums, kopīgi ir tikai pamatprincipi, kas jāievēro. Mēs vēlēšanas novērojām Virdžīnijas štatā un Vašingtonā, Kolumbijas apgabalā. Abos iecirkņos Latvijas pārstāvjiem bija iespēja iepazīties ar jaunākajiem tehniskajiem risinājumiem, tajā skaitā, elektroniskās balsošanas iekārtām ar skārienjūtīgiem ekrāniem, kā arī ar balsu skaitīšanas aparatūru, kas automātiski saskaita atzīmētos biļetenus.

Balsošanas rezultāts vēlēšanu iecirknī ir zināms ļoti ātri, tomēr rezultātu apkopošanai ir nepieciešamas apmēram 40 minūtes. Arī pie mums Latvijā balsošanas rezultāti no mazākajiem vēlēšanu iecirkņiem sāk pienākt apmēram 40 minūtes pēc to slēgšanas.

Vispārēja interneta balsošana ASV pagaidām netiek plānota. Balsošanas mašīna un interneta balsošanas rīki tiek izmantoti tikai karavīru balsošanā. Vispār amerikāņi visai piesardzīgi vērtē plašu interneta izmantošanu balsošanā. ASV vēlēšanas tradicionāli notiek otrdien, kas ir darbadiena, bet vēlēšanu iecirkņu darba laiks ir pietiekami garš, lai visi, kas vēlas, varētu nobalsot. Dažos štatos vēlēšanu iecirkņi ir vaļā no pulksten 6 līdz 19, dažos – no 7 līdz 20.

Vēlētāju reģistra veidošanas princips ASV ir atšķirīgs no mūsējā. ASV par to, vai viņš ir iekļauts vēlētāju sarakstā, atbild pats vēlētājs, kuram ir iepriekš jāreģistrējas. Vēlētāju reģistra sagatavošanā tiek izmantots arī brīvprātīgo darbs. Tiesa, brīvprātīgie ir galvenokārt politisko partiju pārstāvji, kuri apmeklē vēlētājus viņu dzīvesvietās un aicina reģistrēties balsošanai. Protams, ka priekšroka tiek dota savas partijas atbalstītāju apmeklēšanai.

Vairākos štatos tiek pieļauta arī vēlētāju reģistrācija balsošanas dienā, uzrādot dokumentu par dzīves vietu. Bet, manuprāt, Latvijā un Eiropā kopumā tāda vēlētāju reģistra veidošanas kārtība netiktu atbalstīta, jo tiktu izteiktas šaubas, piemēram, par „mirušo dvēseļu” pierakstīšanas iespējām. ASV tāda problēma pagaidām nav identificēta, bet Eiropas valstīs tādi gadījumi ir bijuši. ASV vēlētāju reģistrā, manuprāt, ir arī grūti izkontrolēt, vai daži veikli studenti nepamanās nobalsot divas reizes – štatā, kurā mācās un štatā, kurā viņi ir deklarējuši savu dzīves vietu. Mēs dzirdējām, ka ASV tāda problēma pastāv, bet šie atsevišķi gadījumi nespējot būtiski ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

Divos štatos – Oregonas un Vašingtonas – balsošana tiek organizēta tikai pa pastu. Vēlētāju aktivitāte tiek rēķināta nevis pret visu balsstiesīgo skaitu, bet pret vēlēšanām reģistrējušos skaitu, kuri sevi līdz ar to ir definējuši kā politiski aktīvi cilvēki.

Kā jūs vērtējat amerikāņu vēlētāju iespēju nobalsot iepriekš, ko izmantoja arī prezidents Baraks Obama?

Iespēju nobalsot iepriekš ASV prezidenta vēlēšanās bija izmantojuši gandrīz 30% vēlētāju. Obama ar savu balsojumu vēlētājiem rādīja piemēru. Ņemot vērā, ka ASV prezidenta vēlēšanas notika darba dienā un darba laikā, iepriekšējā balsošana, kurā piedalījās arī ASV prezidents ar dzīvesbiedri, manuprāt, bija pamudinājums vēlētājiem piedalīties balsošanā.

Vai balsošanas iecirkņos bija arī partiju novērotāji?

Jā, novērotāji sēdēja gan pirms ieejas vēlēšanu iecirknī, gan iekšā. Pie vēlēšanu iecirkņiem arī balsošanas dienā bija atšķirīgas krāsas aģitācijas plakāti ar aicinājumu balsot par konkrētu kandidātu, tika dalīti arī biļetena aizpildīšanas „paraugi”, lai vēlētājs nekļūdītos savā izvēlē.

Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka jau nākamajās pašvaldību vēlēšanās ir jānodrošina interneta balsojums.

Īsā atbilde ir: valdības deklarācijas izpilde jāprasa valdībai. Šā gada septembrī es piedalījos Ministru kabineta komitejas sēdē, kurā tika apspriesta Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā koncepcija par e–vēlēšanu sistēmas ieviešanu, sēdē izcēlās spraiga diskusija par to, vai šāda sistēma Latvijā ir nepieciešama un cik tā būs droša. Ņemot vērā nozares speciālistu daudzos iebildumus par e–vēlēšanu sistēmas drošumu, SM tika uzdots no sākuma īstenot pilotprojektu – programmēt e–vēlēšanu sistēmu un kopā ar nozares profesionāļiem to testēt. SM ir jākonkretizē pilotprojekta īstenošana un jāsamazina tā ieviešanas izmaksas.

Ko jūs vēlētos Latvijā ieviest no ASV vēlēšanu organizācijas un balsu skaitīšanas?

Es ar gandarījumu varu atzīmēt, ka mūsu izvēlētais vēlēšanu organizācijas pilnveidošanas ceļš un biļetenu skenēšanas lietošana balsu skaitīšanā ir pareizi. Ja mēs runājam par balsošanas mašīnu izmantošanu, manuprāt, labākais piedāvājums patlaban ir Spānijas firmai „Indra”, kur vēlētājs izvēli izdara elektroniski uz skārienjūtīga ekrāna. Pabeidzot savu izvēli, balsotājam ir iespēja pārliecināties, ka uz papīra izdrukātais biļetens atspoguļo viņa izvēli un šis papīrs ir zem stikla un pēc tam iekrīt kastē. Šāds balsošanas veids izslēdz „karuseli”, kad biļetens kā paraugs var tikt nodots nākamajam balsotājam. ASV vēlēšanu iecirkņos tādus kontroles papīra biļetenus neredzējām, tur izvēli varēja izdarīt tikai elektroniski.

„Indras” balsošanas mašīnas maksā vairākus simtus tūkstošu eiro. Domāju, ka mēs varētu iet citu, vienkāršāku ceļu. Izmantot tikai biļetenu kontroles printēšanu, bet balsošanai izmantot kā ārpakalpojumu pirms tam nelietotus datorus ar jau uzinstalētu balsošanas programmu. Pēc tam šo datortehniku varētu nodot, piemēram, pašvaldībām, skolām.

Emīlija Kozule/LETA/Foto: Ieva Čīka, EPA/LETA