Oglekļa emisijas samazinās, jāaktivizē dzīvojamo māju renovācija

Kā Kasjauns.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā, pēc tam ziņojums tiks nosūtīts uz Briseli, kur atrodas „Pilsētas mēru pakta” birojs.

Rīga bija pirmā Eiropas valstu galvaspilsēta, kas 30.09.2008. parakstīja „Pilsētas mēru paktu”, apņemoties līdz 2020. gadam vismaz par 20 % samazināt CO₂ (oglekļa dioksīda) emisijas, ko panāk, sasniedzot par 20 % energoefektivitātes uzlabojumu un 20 % no izmantojamās enerģijas apjoma piesaistot atjaunojamos energoresursus.

Otrajā progresa ziņojumā teikts, ka oglekļa (CO₂) emisijas Rīgā 2011. gadā ir samazinājušās par 50,69 %, salīdzinot ar bāzes gadu (1990. gadu). To izdevies panākt uzlabojot siltumapgādes sistēmas, modernizējot siltumcentrāles, siltinot publikās ēkas, kā arī Rīgā ir samazinājies transporta radītais piesārņojums.

Tomēr, kā atzīst progresa ziņojuma autori, atsevišķa problēma vēl arvien ir daudzdzīvokļu māju renovācijas gausā norise, kas Rīgā 2011. gadā nepārsniedz vienu procentu no nepieciešamā neatliekami renovējamo māju kopskaita, kas tiek lēsts ap 6000. Lai nodrošinātu pilsētas dzīvojamā fonda saglabāšanu, nepieciešams nodrošināt tā kompleksu renovāciju tuvāko 10 - 20 gadu laikā. Lai to panāktu, nepieciešams tiesību dokumentos stingrāk noteikt rīcību, kas jādara tad, ja daudzdzīvokļu mājās ir neapmierinošs energoefektivitātes līmenis.

Tā kā iedzīvotājiem nav priekšstata par savas mājas energoefektivitātes rādītājiem, ieteikts, sākot ar 2013. gada martu, mājas pārvaldniekiem informēt iedzīvotājus par faktisko energoefektivitātes līmeni iepriekšējā kalendārajā gadā, uzrādot to (kWh/m² gadā uz izmantojamo telpu platību ar vidējo ārgaisa temperatūru gadā) ikmēneša maksājumu kvītī. Tāpat mājas pārvaldniekam un dzīvokļu īpašniekiem būs jānodrošina mājas sagatavošana renovācijai (energoaudita izstrāde, tehniskais novērtējums, tehniskā projekta izstrāde un saskaņošana būvvaldē). Sakarā ar to, ka pēc mājas renovācijas tās kadastrālā vērtība un nekustamā īpašuma nodoklis pieaug, kas arī attur iedzīvotājus no izšķiršanās par mājas renovāciju, tiek rosināts ieviest samazinātas nodokļa likmes renovētām mājām uz kredīta atmaksas laiku, bet ne vairāk kā uz 15 gadiem.

Lai iegūtu finansējumu māju siltināšanai, nepieciešams, veidot rotācijas fondus, piesaistot struktūrfondu un citus finanšu līdzekļus. Tas dzīvokļu īpašnieku biedrībām vai pilnvarotām personām vai energoservisa kompānijām (ESKO), kas gatavas organizēt un veikt namu renovāciju, iegūt kredītus ar zemākām procentu likmēm. Šie pasākumi veicinātu straujāku dzīvojamo namu renovācijas gaitu.

„Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu 2010. - 2020.gadam” izstrādāja Rīgas Enerģētikas aģentūra (REA), kas tagad arī atbildīga par šī plāna īstenošanu. REA ir Rīgas domes izveidota pašvaldības iestāde, tās galvenais uzdevums ir energoapgādes un energoefektivitātes vadība un koordinācija Rīgas pašvaldībā, kā arī informācijas pieejamības nodrošināšana par šiem jautājumiem iedzīvotājiem.

Karlīna Timofejeva

Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību