Gadā aplokšņu algās tiek samaksāts viens miljards latu
Ekonomistu aplēses liecina, ka Latvijas iedzīvotāji tā dēvētajās aplokšņu algās saņem ap trešdaļu ienākumu – tas ir ap miljardu latu ik gadu. Konkrētu pētījumu un aprēķinu par pelēkās ekonomikas apmēriem nav, tādēļ nākas apmierināties tikai ar aptuveniem datiem.
To, ka par vienu no Latvijā jūtamākajām ēnu ekonomikas izpausmēm jāuzskata darba samaksa, no kuras netiek maksāti nodokļi, jeb tā dēvētās aplokšņu algas, apstiprina gan valsts iestāžu, gan privātā sektora ekonomikas analītiķi, gan arī uzņēmēji, raksta laikraksts „Diena”.
Vidēji viena ceturtā daļa no neto algas jeb 74,6 lati ir summa, ko strādājošie Latvijas iedzīvotāji papildus oficiālajai algai saņem aploksnē, uzskata Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Agnese Bičevska, kura veikusi pētījumu par darba samaksu Rīgā un Latvijas reģionos Viņas aprēķins ļauj secināt, ka gadā vidēji viens strādājošais Latvijas iedzīvotājs aploksnē saņem 895,2 latus, bet kopumā visi mūsu valsts strādājošie cilvēki, kuru skaits pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada 3. ceturksnī bija 905 100, - apmēram 810,2 miljonus.
Savukārt pētījuma „Baltijas valstu pelēkās uzņēmējdarbības indekss 2011” autors ekonomists Arnis Sauka uzskata, ka aploksnēs iedzīvotāji saņem vairāk - klāt pie oficiālās samaksas vēl nevis ceturtdaļu, bet gan trešdaļu jeb aptuveni 33% no neto algas. Tas nozīmē, ka mēnesī vidēji viens strādājošais Latvijas iedzīvotājs saņem 98,4 latus aploksnē, bet gadā šī summa ir 1180,8 lati. Saukas piedāvātā formula ļauj secināt, ka kopumā Latvijā strādājošajiem aploksnēs tiek samaksāts nedaudz vairāk nekā viens miljards latu.
„Tādu darba devēju, kas vispār neslēdz līgumus ar strādājošajiem un veicina nereģistrēto nodarbinātību, nav daudz. Savukārt tādu darba devēju, kas slēdz līgumus ar strādājošajiem par minimālo algu vai mazliet lielāku summu, bet vēl vairākus simtus latu katru mēnesi maksā aploksnē, ir ievērojams skaits. Pētījums parādīja, ka ir pat tādi uzņēmumi, kur oficiāli un neoficiāli maksāto algu apjoms ir 1 pret 6, piemēram, 250 latu neto oficiāli un vēl 1500 latu neoficiāli,” „Dienai” teica Sauka.
Valsts uzņēmumos ieviest aplokšņu algas ir sarežģīti, bet par riska grupu uzskatāmi gan vērienīgie uzņēmumi, gan arī mazie uzņēmumi, norāda Sauka un skaidro: „Lielajiem uzņēmumiem plašāk pieejami mehānismi, kā naudu slēpt, savukārt mazos uzņēmumus atbildīgajām institūcijām grūtāk kontrolēt, vidēja mēroga uzņēmumos aplokšņu algu izplatība varētu būt vismazākā.”
Daudzos, it īpaši jau mazajos uzņēmumos aplokšņu algas „tiek maksātas aiz izmisuma. Uzņēmumiem tas ir izdzīvošanas jautājums - bailes zaudēt biznesu ir lielākas nekā bailes no sankcijām par nodokļu nemaksāšanu”, saka Bičevska.
