Priekšvēlēšanu diskusijās nebūs svarīgs apstāklis, ka Rīgas mēra kandidātes ir sievietes
Latvijas sabiedrība ir ļoti toleranta, un priekšvēlēšanu diskusijās centrā neizvirzīsies apstāklis, ka Rīgas mēra amatam izvirzītas sievietes, kas stāsies vairāku politisko partiju priekšgalā vasarā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, uzskata aģentūras BNS aptaujātie eksperti.
Pēc sarakstu pirmo numuru nosaukšanas ‒ "Vienotībai" tā būs Sarmīte Ēlerte, bet Nacionālajai apvienībai Baiba Broka ‒ presē un diskusiju laikā televīzijā kandidātu dzimums tomēr tika pieminēts. Arī partiju pārstāvji izteikušies, ka par mēra amata kandidātu vēlas virzīt tieši sievieti.
Sociologs Aigars Freimanis norādīja, ka Latvijas sabiedrību var uzskatīt par ļoti tolerantu šajā ziņā un, viņaprāt, vēlētājiem nav svarīgi, vai kandidāts ir sieviete vai vīrietis.
"Mums ir sievietes, kas ir kandidējušas uz Rīgas mēra amatu, bet es nedomāju, ka tas dos kaut kādu īpašu eksotisku piedevu kampaņai. Mums sieviešu līdzdalība redzamajā politikas daļā ir krietni vien lielāka nekā ne vienā vien vecajā Eiropas valstī. Viņas ir daudz kur redzamas. Domāju, ka šajā ziņā mūsu sabiedrība ir ļoti toleranta. Nevis kaut kāda samācīta, uzspiesta uzvedības modeļa un īpašu kampaņu dēļ, bet tas veidojies vēsturiski, jo īpaši pēdējā laikā," pastāstīja sociologs.
Politoloģe Iveta Kažoka gan sacīja, ka Saeimā sievietes ir tikai piektā daļa no visiem deputātiem, kas liek uzdot jautājumu par iemesliem, kas gan nav izpētīti.
"Vai tāpēc, ka maz sieviešu kandidē, vai tāpēc, ka vēlētāji viņas svītro, vai tādēļ, ka sievietes netiek tik daudz reklamētas kā vīrieši īsi pirms vēlēšanām, piedaloties diskusijās? Nepārprotamas atbildes man nav. Esmu diezgan pārliecināta, ka, laikam ejot, situācija normalizēsies un mēs vairāk sāksim atgādināt skandināvisku sabiedrību, kur sieviete politikā ir norma un diskusiju laikā viņai netiek nepārtraukti atgādināts, kāds viņai ir dzimums," kāstīja Kažoka.
Arī viņas vērojumi liecina, ka Latvijā līdz šim nav bijis raksturīgs diskusiju laikā uzsvērt politiskā konkurenta dzimumu.
"Tas ir diezgan slikts stils. Kopš padomju laikiem iesēdies galvā stereotips, ka sievietēm ir jāsaka komplimenti neatkarīgi no tā, vai situācija ir tam piemērota, un patiesībā jau viņi rīkojas, vislabāko nodomu vadīti, tomēr, laikam ejot, būtu jāsaprot, kur šādām lietām ir piemērota vieta un kur nē. Es domāju un ceru, ka šis faktors nekļūs par 2013.gada kampaņas iezīmi. Būtu ļoti žēl, ja tā notiktu. Manuprāt, lielākā daļa sabiedrībā saprot, ka politiskās diskusijas nav tā vieta, kur tas būtu jāsaka," pavēstīja politoloģe.
