Cūku mēris Piedrujas pagastā bada nāvei praktiski nolemj daudzbērnu ģimeni

Klasiskais cūku mēris visskarbāk skāra Krāslavas novada Piedrujas pagastu, kur divās saimniecībās likvidēja visus rukšus, bet parējās ieviesa stingru karantīnas režīmu. Vēl vairākās saimniecībās notiek veterinārās pārbaudes un to saimnieki nezina, vai viņu sivēniem ir lemts ilgs mūžs vai tos gaida sadedzināšana sārtā. Piedrujieši cūku mēra ienākšanu savās sētās sagaidīja ar paniku un nesaprata, kas notiek, jo viņu pagastā tika ieviests gluži vai kara stāvoklis.

Rīgā, Kurzemē un daudzviet citur Latvijā ziņas par cūku mēra skarto Piedruju bija visnotaļ sausas, kas līdzinājās informatīvi statistiskam ziņojumam – tur un tur konstatēts cūku mēris, tik un tik sivēni likvidēti, situācija tiek kontrolēta... Tikai aiz šiem sausiem faktu uzskaitījumiem, pavērās visai dramatiska aina, par kuru raksta Daugavpils laikraksts „Latgales Laiks”.

Piedrujas pagasts ir Baltkrievijas pierobeža. Pārsvarā tur dzīvo krievvalodīgie, kuri skatās Baltkrievijas televīziju. Par notiekošo Latvijā daudziem no viņiem ir visnotaļ virspusējs priekšstats. Laikā, kad visa Latvija jau bija sacelta kājās un tā domāja ko darīt ar bīstamo lopu sērgu, viens otrs piedrujietis pat nenoģida, ka viņa cūkkūtij uzglūn briesmas. Tādēļ Pārtikas un veterinārā dienesta kombinezonos tērpto inspektoru ierašanās viņu lopu aizgaldā tika uztverta kā citplanētiešu lidojošā šķīvīša nolaišanās tuvējā meža pļaviņā. Iedomājieties – tu silē kapā biešu lapas savu cūciņu maltītei, bet te pēkšņi atnāk kāds zaļā ķitelī tērpies marsietis, paķer tavu sivēnu un aizskrien!

„Piedrujā lielākā daļa iedzīvotāju ir krievvalodīgie, pie tam viņi lielākoties skatās Baltkrievijas televīziju, Latvijas plašsaziņas līdzekļu sniegtā informācija līdz piedrujiešiem nenonāk, tādēļ sākotnēji radies liels informācijas vakuums. Daudzi cūku turētāji ir cilvēki gados, kuriem nav pieejams arī internets. Tāpat krievu valodā iznākošajā presē par šo tēmu bijušas visai skopas ziņas. Biedējošs pārsteigums daudziem bijusi Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieku ierašanās, lai cūku novietnēs ņemtu analīzes. Dažkārt bijusi vērojama pat neliela panika, cilvēki nākuši uz pagasta pārvaldi, nācies viņus mierināt, pastāstīt, kā rīkoties,” raksta „Latgales Laiks”.

Karadarbības zona Baltkrievijas pierobežā

Jāteic, ka pašlaik Pierdrujas pagastā ir izsludināts vai karadarbības stāvoklis ap saimniecībām, kurās tika konstatēts cūku mēris – tur ieviesta karantīnas zona. Uz ceļiem stāv policisti, lai nepieļautu, ka no trīs kilometru zonas ap šīm saimniecībām netiktu izvesta ne gaļa, ne arī piens.

No sērgas skartajām zemnieku saimniecībām tagad nepieņem arī pienu. Ņemot vērā to, ka daudziem šī tālā Baltkrievijas pierobežas nostūra iedzīvotājiem vienīgā iztika ir naturālā saimniecība – mājās turētiem rukšiem un tā dēvētās piena nauda, tad situācija tur ir ne tā spīdošākā. Cūku mēris daudzus praktiski novedis līdz bada nāvei. Ja ņem vērā, ka par steigā likvidētiem rukšiem viņi var nesaņemt arī niecīgo kompensāciju, jo sivēni nebija reģistrēti , kā to pieprasa mūsu lauksaimniecības noteikumi, tad par depresīvu dēvētajā rajonā nu depresija ir dubultā, ja ne trīskāršā apmērā.

Ja vienā saimniecība iznīcinātās cūkas bada nāvē cilvēkiem neliks mirt, tad otrā cūku iznīcināšana ir uzskatāma gluži vai par katastrofu.

„Viena no iznīcināto cūku īpašniecēm Mārīte Ļoļāne, protams, bija sarūgtināta par negaidīto piecu dzīvnieku zaudējumu, taču izprot situāciju,” raksta „Latgales Laiks”.

Ļoļāne teica, ka līdz pavasarim cūkas saimniecībā neturēs, bet nākotnē to acīmredzot darīs, citādi ir grūti iztikt. Zaudējumus rada arī tas, ka tagad noteikta karantīna un mēnesi nav iespējas realizēt divu govju pienu. Situācija bēdīga – gaļas nav, pienu nav kur likt, nav pat cūku, kam to šobrīd izbarot. Viņa pagastā strādā par ārsta palīdzi, tāpēc vismaz iztikšanai ir darba alga.

Daudz dramatiskākā situācijā nonākusi otra cietusī ģimene. „Šajā daudzbērnu ģimenē ir deviņi cilvēki, abi vecāki ir bez darba, zaudējot deviņas cūkas viņi palikuši bez iztikas līdzekļiem, tagad atlikusi tikai viena govs. Tādā situācijā var saprast arī saimnieku, kurš bijis ļoti neapmierināts ar to, ka cūkas nācās iznīcināt un divus nokautos rukšus centās nobēdzināt, kas viņam tomēr neizdevās.

Pašvaldība gan cenšas cilvēkiem nelaimē palīdzēt. Ģimenei ir piešķirts GMI (garantētā minimālā ienākuma) pabalsts, tiek domāts arī par vienreizēju palīdzību, bet situācijā, kurā ir četri mazi bērni izveidojusies ļoti kritiska, viņiem pašu izaudzētais bija galvenais pārtikas avots.

Cūku mēris palīdz atbrīvoties no vecajām riepām

Vietējiem iedzīvotāji „Latgales Laikam” arī izteica pretenzijas Pārtikas un veterināro dienestu, kas inficēto cūku līķus dedzināja izmantojot vecas autoriepas: „Laikam gan sadedzināt šādu apjomu dzīvnieku nav vienkārši, lai nodrošinātu nepieciešamo temperatūru, vajag daudz kurināmā un šajā gadījumā acīmredzot drauds ekoloģijai ir mazākā nelaime.”