Latvijas Pastā konstatēta grāmatvedības dokumentu sagrozīšana
Veicot revīziju Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībā Latvijas Pasts, Valsts kontrole secinājusi, ka uzņēmumā ir notikusi grāmatvedības attaisnojuma dokumentu sagrozīšana saistībā ar autotransporta izmantošanu.
Valsts kontroles pārstāve Egita Diure informēja, ka revīzijas laikā arī konstatēti nepamatoti autotransporta izdevumi. Tāpat konstatēts, ka pasta veiktie iepirkumi nav kvalitatīvi sagatavoti un līgumu izpilde nav pietiekami uzraudzīta, pieļaujot pakalpojumu apmaksu virs līgumos noteiktajām maksimālajām summām, kā arī pārmaksājot par sniegtajiem pakalpojumiem.
Kā noskaidrojusi Valsts kontrole, valdes locekļiem piešķirto automašīnu ceļazīmēs bija norādīts, ka revidējamajā laika posmā Latvijas Pasta valdes pārstāvji 115 reizes tika apmeklējuši Valsts kontroli, lai gan neviens Latvijas Pasta pārstāvis Valsts kontrolē norādītajos datumos nebija ieradies.
Tāpat kopumā 94% izlasē iekļauto gadījumu tika apstiprinātas administrācijas automašīnu ceļazīmes, kurās nav norādīta precīza informācija par veikto maršrutu un tā mērķi. Valsts kontrole arī konstatējusi, ka valdes locekļiem piešķirto automašīnu degvielas uzpilde tika veikta neatbilstoši ceļazīmē norādītajam maršrutam vai arī pārsniedzot automašīnas ražotāja tehniskajā specifikācijā paredzēto degvielas bākas tilpumu. Turklāt 15 gadījumos valdes locekļiem piešķirto automašīnu degvielas uzpilde ir notikusi dienās, kad automašīna saskaņā ar ceļazīmi nav izmantota un atradās stāvvietā.
Valsts kontrole ir secinājusi, ka kapitālsabiedrībā tiek pārkāpti tiesību akti un bijuši nesaimnieciskas rīcības gadījumi, kas ir veicinājuši 24,5 miljonu latu zaudējumu uzkrāšanos laikā no 2005. līdz 2010.gadam. Revidenti arī konstatējuši būtiskas atkāpes no Latvijas Pasta biznesa plānā 2010.-2014.gadam noteiktajiem izpildes rādītājiem. Savukārt Satiksmes ministrija kā vienīgā kapitāldaļu turētāja nav veicinājusi kapitālsabiedrības biznesa plānā noteikto mērķu sasniegšanu.
Tāpat Satiksmes ministrija nav nodrošinājusi priekšnosacījumus motivētas, ar pietiekamu laiku noteikto pienākumu veikšanai nodrošinātas un atbilstoši pienākumu apjomam atalgotas kapitālsabiedrības valdes iecelšanai, uzskata Valsts kontrole. Latvijas Pasta valdes locekļu atlasi un iecelšanu ir ietekmējuši politiski lēmumi, visiem valdes locekļiem ir noteikta maksimālā atlīdzība, neizvērtējot viņu pienākumu apjomu, kā arī dažiem valdes locekļiem tika atļauts savienot amatu ar amatiem citās institūcijās, un faktiskais darba laika ilgums, pildot abus amatus, ir bijis 16 stundas dienā. Revidenti pieļauj, ka dokumenti par valdes locekļa pienākumu veikšanai veltīto laiku varētu būt sagrozīti.
Neņemot vērā, ka valdes locekļu pienākumus kvalitatīvi var veikt tikai normālajā darba laikā, četri valdes locekļi bija saņēmuši atļauju savienot savu amatu ar amatiem citās institūcijās.
Latvijas Pastā arī nav regulāri aktualizēts nevajadzīgo īpašumu saraksts, lai iespējami ātri pieņemtu lēmumus par īpašumu turpmāku izmantošanu, tajā skaitā atsavināšanu, un tādējādi samazinātu nelietderīgās ēku uzturēšanas izmaksas. Turklāt no 2010.gada septembrī apstiprinātā atsavināšanai virzāmo 89 nekustamo īpašumu saraksta revidējamā laika posmā atsavināšanai nepieciešamie dokumenti nebija sagatavoti 59,5% objektu.
Valsts kontrole gan nepubliskos revīzijas ziņojumā iekļautās aplēses par konstatēto pārkāpumu un nesaimnieciskās rīcības finanšu ietekmi, jo tām ir piemērots ierobežotas pieejamības statuss. Šāds statuss ir piemērots arī revīzijas ziņojuma sadaļām par pasta norēķinu sistēmu, sniegto pakalpojumu pašizmaksas aprēķina pamatotību, kā arī kredītsaistību un maksātspējas analīzi.
Valsts kontrole ir sniegusi vairāk nekā 30 ieteikumus. Tos ieviešot, tiks nodrošināta tiesību aktiem un kapitālsabiedrību pārvaldības labajai praksei atbilstoša uzraudzība pār Latvijas Pasta stratēģisko mērķu sasniegšanu, kapitālsabiedrības valdes locekļu atlase un to darba organizācija, tiks pilnveidota maksājumu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības sistēma.
Satiksmes ministrija (SM) kā valsts kapitāla daļu turētāja Latvijas Pastā noraida Valsts kontroles (VK) revīzijas atzinumā pausto par uzņēmuma biznesa plāna uzraudzību. SM rūpīgi sekojot Latvijas Pasta biznesa plāna izpildei, tomēr norāda, ka valstij un ministrijai nav tiešā veidā jāiejaucas valsts uzņēmumu procesos vai detalizēti jākontrolē to darbība. Ministrija uzsver, ka nepieciešams nodalīt akcionāru iejaukšanos uzņēmuma saimnieciskajā darbībā no uzņēmuma nozares politikas regulatīvajām funkcijām un valdībai nevajadzētu tiešā veidā iesaistīties operatīvo lēmumu pieņemšanā, un valsts pārlieku iesaistās valsts uzņēmuma darbībā, tādējādi netieši veicinot birokrātiskas attieksmes veidošanos no šo uzņēmumu vadības puses un ekonomiski nepamatotu lēmumu pieņemšanu.
SM pēc būtības nevarot piekrist, ka Latvijas Pasts pārvaldība netiek īstenota saskaņā ar normatīvajiem aktiem un labu pārvaldības praksi, norādot, ka VK revīzijas ziņojumā normatīvo aktu pārkāpumi Latvijas Pasta pārvaldībā nav konstatēti. Attiecībā uz VK revīzijas atzinumā minēto par Latvijas Pasts valdes locekļiem ministrija norāda, ka valdes locekļu skaits jau 2008.gadā samazināts no pieciem uz četriem. Ņemot vērā minēto, ministrija uzskata, ka valdes locekļu skaits ir izvērtēts un optimizēts jau 2008.gadā.
Ministrija arī norāda, ka amatu savienošana pieļaujama, ja tā nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Arī likums ”Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” nosakot, ka valdes loceklis var būt par valdes locekli ne vairāk kā divās kapitālsabiedrībās. Ņemot vērā minēto, SM informē, ka, izsniedzot valdes locekļiem amatu savienošanas atļaujas, tiek sekots līdzi, lai tiktu ievērotas likuma ”Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbā” un likuma ”Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” normas.
SM apgalvo, ka revīzijas pārskata periodā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 30. jūnijam Latvijas Pasta valdes strādājušas trīs valdes priekšsēdētāju vadībā.
Vienlaikus SM uzsver, ka pēc valdes nomaiņas 2012. gada janvārī Latvijas Pasta darbs ir būtiski uzlabojies, tai skaitā uzlabojušies finanšu un darbības rādītāji. Uzņēmums ieviešot jaunus produktus, veiktas strukturālās reformas, kuru rezultātā ievērojami samazinātas administratīvās izmaksas, ieviesta jauna iepirkumu sistēma, uzlabojušies uzņēmuma peļņas rādītāji, un šā gada deviņu mēnešu peļņa sasniedz 1,9 miljonus latu. Latvijas Pasts strādājot pie jauna biznesa plāna, kuru plānots iesniegt valdībā janvārī. Neskatoties uz to, ministrija uzdos Latvijas Pasta valdei novērst konstatētos trūkumus, uzlabos pārvaldību un biznesa plāna uzraudzību, kā arī nepārtraukti sekos līdzi ieteikumu ieviešanai.
LETA/Foto: Lita Krone/LETA
