Eksperte nosauc politiķus, kuru dēļ Latvijā radusies spriedze cilvēktiesībās. VIDEO
Latvijā cilvēktiesības biežāk tiek piesauktas nepilsoņu jautājuma kontekstā vai runājot par ieslodzīto tiesībām. Viņi tās regulāri atgādina ar dažādām sūdzībām un tiesvedībām. Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska uzsver, ka pie vainas ir arī politiķi, minot četrus piemērus.
Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Sīlis LTV raidījumam „Panorāma” teic, ka kopš 1997. gada Latvijas iedzīvotāji Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir sūdzējušies 261 reizi, 59 gadījumā tiesa ir konstatējusi valsts pārkāpumus.
Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska saka, ka ne vienmēr pārkāpumi ir saistīti ar valsts nespēju materiāli nodrošināt cietušā tiesības. Pārsvarā tas ir attieksmes jautājums. Piemēram, nesen Eiropas Cilvēktiesību tiesā uzvarēja Daugavpils cietumā uz mūžu notiesātais. Viņš sūdzējās, ka cietumsargi viņam dienā neļauj sēdēt gultā, bet naktī iet uz tualeti, kā arī par to, ka viņam pastaigā mūždien jāiet sargsuņu pavadībā.
Sīlis saka, ka Latvijas pārkāpumi cilvēktiesību jomā iedalās trīs lielās grupās: * nespējā nodrošināt personas brīvību un drošību; * iejaukšanās personiskajās un ģimenes lietās un * nespējā nodrošināt taisnīgu tiesu.
Jāteic, ka lielā mērā cilvēktiesības ietekmē arī ekonomiskā krīze, jo 40% Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam.
Kamenska uzsver, ka pie vainas ir arī politiķi, minot četrus piemērus. Pirmkārt, tā ir apvienība „Visu Latvijai!” ar savu radikālo nostāju izglītības jomā. Otrkārt, bijusī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte ar savu destruktīvo attieksmi pret mazākumtautībām. Treškārt, Rīgas mērs Nils Ušakovs ar savu divkosīgo attieksmi krievu valodas jomā un, ceturtkārt, partijas „Par dzimto valodu” līderis Vladimirs Lindermans ar savu ekstrēmismu gan pagātnē, gan šodien.
Tomēr eksperti uzskata, ka situācija cilvēktiesību jomā Latvijā pēdējos gados ir uzlabojusies, bet ne strauji.
