Pārtikas marķējumi vairs nedrīkst melot par produkta veselīgumu
No 14.decembra pārtikas produktu marķējumā un reklāmā drīkst izmantot tikai Eiropas Komisijas (EK) apstiprināto veselīguma norāžu sarakstā iekļautās veselīguma norādes, kuras Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir atzinusi par zinātniski pamatotām.
Kā informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji, vairāk nekā 1600 veselīguma norādes EK ir noraidījusi un tās nav atļauts izmantot pārtikas produktu marķēšanai, noformēšanai un reklāmai.
Apstiprināto norāžu sarakstā ir iekļautas 222 veselīguma norādes, kuras Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde atzinusi par zinātniski pamatotām. Aptuveni 2 000 veselīguma norāžu ir piemērots pārejas periods. Šīs, pagaidām sarakstā neiekļautās, bet arī nenoraidītās norādes var turpināt izmantot arī pēc 14.decembra.
Veselīguma norāde ir jebkurš paziņojums, kas liecina par saikni starp pārtiku un veselību un tekstuālā, ilustrētā, grafiskā vai simboliskā veidā tieši vai netieši norāda uz pārtikas produkta pozitīvo ietekmi uz veselību.
PVD inspektori, veicot pārtikas preču marķējumu kontroli, pārbauda, vai marķējumā iekļautās veselīguma norādes ir atļauts izmantot.
Kā iepriekš "Nozare.lv" informēja PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova, 2012.gada pirmajā pusgadā neatbilstības pārtikas produktu marķējumā, tostarp arī neatbilstošā veselīguma norāžu izmantošanā, tika konstatētas 5,5% gadījumu no kopējām pārbaudēm. Atsevišķi par konstatētajiem pārkāpumiem veselīguma norāžu izmantošanā PVD statistikas datus neapkopo.
Marčenkova informēja, ka tādu uzņēmēju, kas veselīguma norādes negodprātīgi izmanto savu pārtikas produktu reklamēšanai un tādējādi maldina pircējus, ir samērā maz.
"Lielākoties uzņēmēji cenšas ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas attiecas uz preču marķēšanu un tajā skaitā arī uz veselīguma norādēm," norādīja Marčenkova.
Gadās arī daži negodprātīgi uzņēmēji, kas mēģina popularizēt savas preces, izmantojot neatļautās veselīguma norādes. "Īpaši tas attiecas uz tēju un uztura bagātinātāju marķējumu, kurā uzņēmēji mēģina piedēvēt produktiem tādas īpašības, kas tiem reāli nepiemīt. Parasti tas tiek darīts tad, ja jauniem produktiem nepieciešams palielināt noietu tirgū," skaidroja Marčenkova.
Piemēram, izmantojot neatļautu veselīguma norādi, tiek nepamatoti apgalvots, ka konkrētais produkts cilvēka augumu 28 dienu laikā redzami un būtiski mainīs, padarīs skaistāku un slaidāku vai ka konkrētais produkts var palīdzēt saglabāt un veicināt smadzeņu attīstību un darbību, vai labvēlīgi ietekmē garīgo attīstību, vai redzi, vai arī veicina koncentrēšanās spēju. Marčenkova atgādina, ka visas neatļautās veselīguma norādes ir minētas PVD mājaslapā.
LETA, Foto: Evija Trifanova/LETA