Atkārtoti prasa 1,5 miljonus latu, lai nostiprinātu Daugavas labo krastu Rīgā
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments sagatavojis atkārtotai iesniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) projektu, kas paredz ieguldīt pusotru miljonu latu Daugavas labā krasta hidrotehniskās būves plūdu draudu risku novēršanai un samazināšanai.
Lai nodrošinātu atkārtotu projekta iesniegšanu ministrijā finansējuma saņemšanai no Eiropas Savienības struktūrfonda līdzekļiem hidrotehnisko būvju rekonstrukcijai plūdu draudu risku novēršanai un samazināšanai, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti trešdien atbalstīja lēmumu projekta tālākai virzīšanai un īstenošanai piešķirt 1,6 miljonus latu no pašvaldības pamatbudžeta programmas "Līdzfinansējums Eiropas Savienības fondiem un citiem projektiem".
Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks projektu vadības jautājumos Uldis Kolkovskis skaidroja, ka par šo summu paredzēts veikt tehniskā projekta izstrādi un realizēt būvdarbus. Projektu plānots iesniegt VARAM Eiropas Savienības līdzfinansējuma piesaistīšanai - no Eiropas struktūrfondiem paredzēts piesaistīt 85% nepieciešamo līdzekļu, bet Rīgas dome nodrošinās 15% finansējuma.
Konkrētais projekts paredz atjaunot Daugavas labā krasta stiprinājumu posmā starp Kvadrāta un Kaņiera ielām, kur pašvaldība pērn atklāja Ķengaraga promenādi. Kolkovskis skaidroja, ka krasta stiprinājumu paneļi katru gadu pavasara palu laikā arvien vairāk noārdās, tāpēc tiem nepieciešama rekonstrukcija.
Projektu plānots īstenot divu gadu laikā no 2013.gada 1.jūnija līdz 2015.gada 1.jūnijam - pa šo laiku paredzēts izstrādāt tehnisko projektu un veikti Daugavas labā krasta no Kvadrāta ielas līdz Kaņiera ielai rekonstrukcijas darbus.
Iepriekš projekts VARAM noraidīts, jo ministrija uzskata, ka tas neatbilst Eiropas struktūrfondu līdzekļu saņemšanas nosacījumiem. "Savukārt mēs, balstoties uz viņu pašu izstrādātajiem noteikumiem, savā vēstulē minējām, ka konkrēti šis projekts tiem atbilst. Mums ir domstarpības par dažiem punktiem noteikumos, tāpēc esam piesaistījuši speciālistus, lai pierādītu, ka projekts atbilst ministrijas noteiktajām prasībām," pastāstīja Kolkovskis.
Kā ziņots, projekta "Rīgas pilsētas virszemes ūdeņu ietekmju novērtēšana, novēršana un ekoloģiskā stāvokļa uzlabošana" izpētes rezultāti liecina, ka tieši Daugavas labais krasts ir viena no plūdu apdraudētajām teritorijām. Rīgas pilsētas teritoriju applūšanu var izraisīt vējš, uzplūdi, hidroelektrostacijas darbība, nokrišņi, gruntsūdens līmenis, upju hidroloģiskie režīmi.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Ekonomikas pārvaldes Starptautisko projektu nodaļas vadītājs Mārtiņš Menniks iepriekš norādīja, ka daļa Rīgas teritorijas palu un plūdu ietekmē pastāvīgi applūst, kas rada nozīmīgus ekonomiskos un morālos zaudējumus šo teritoriju īpašniekiem un neērtības Rīgas iedzīvotājiem. Saistībā ar globālo sasilšanas efektu vēl lielākā mērogā palielinās plūdu iespējamība un jūras krastu dinamiskie procesi Rīgas teritorijā.
Projekta aktualitāti un nepieciešamību apliecina pavasarī Latvijā piedzīvotie plūdi, kas, pēc bijušās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas aplēsēm, Latvijas pašvaldībām ir radījuši zaudējumus vairāk nekā miljona latu apmērā. Lai Rīgas pilsētu varētu efektīvi sagatavot klimata pārmaiņām un mazināt plūdu negatīvo ietekmi uz tās teritoriju, ir nepieciešams nostiprināt Daugavas krastus, norāda speciālisti.
Lai savlaicīgi novērstu hidroloģiskos faktorus, kas klimata pārmaiņu rezultātā varētu negatīvi ietekmēt Rīgas iedzīvotājus, ekonomiku, nest ekonomiskos zaudējumu, kā arī dabas un kultūras mantojumu, plānots attīstīt un rekonstruēt Daugavas labās puses krastu no Kvadrāta ielas līdz Kaņiera ielai atbilstoši Rīgas pilsētas attīstības plānošanas dokumentiem un attiecīgās priekšpilsētas vides attīstības prioritātēm.
