Strautiņš: nauda varētu nebūt galvenais instruments, ar ko vilināt cilvēkus atgriezties

"Šis laiks un šī situācija būtu brīnišķīga iespēja nodarboties ar politikas inovācijām, eksperimentiem, piemēram, atverot klases reģionu pilsētu skolās, kurās daļēji māca angliski pirmajos gados pēc bērnu atgriešanās vai varbūt pat ierašanās Latvijā. Var vēl izdomāt dažādas iespējas, kā cilvēkiem piedāvāt jaunas negaidītas iespējas, lai viņi un viņu bērni vieglāk atkal iejustos Latvijas sabiedrībā. Nauda tiešām varētu nebūt galvenais instruments, ar ko vilina cilvēkus atpakaļ," atzina Strautiņš.

Tāpat Strautiņš norādīja, ka Latvijā, pieaugot darba iespējām, joprojām ir salīdzinoši lēti mājokļi un nav arī sagaidāms, ka tie varētu kļūt stipri dārgāki. "Tā arī ir viena no Latvijas priekšrocībām un ir izdevīga tiem, kas vēlas atgriezties," teica Strautiņš.

Vienlaikus viņš gan arī uzsvēra, ka varētu maksāt pabalstus emigrējušajiem iedzīvotājiem, kas vēlas atgriezties. "Ja paskatāmies, cik maksātu šāda palīdzība un cik turpmāk šie cilvēki, kas atgriežas, samaksātu nodokļos valsts budžetā, viennozīmīgi izdevīgi ir samaksāt pabalstus," sacīja Strautiņš un piebilda, ka šajā gadījumā gan pastāv arī krāpniecības risks, proti, kāds varētu aizbraukt uz Īriju, nedaudz padzīvot un pēc tam pretendēt uz šo pabalstu. "Manuprāt, pabalsti arī nebūtu izšķirošais," klāstīja Strautiņš.

"DNB Bankas" makroekonomikas eksperts arī pastāstīja, ka jau vasaras vidū Latvijas Bankas speciālisti bija aprēķinājuši, ka pasažieru neto plūsma lidostā strauji tuvojas neitrālajam punktam, tēpēc būtu tikai loģiski, ka, samazinoties bezdarbam un pieaugot algām, kā arī mainoties vispārīgam skatījumam uz valsts nākotni, kas tomēr pamazām uzlabojas, cilvēku plūsma var pagriezties arī pretējā virzienā un cilvēki sāks atgriezties. "Cerēt, ka tas jau notiks nākamgad, būtu ļoti optimistiski. Taču desmitgades vidū, otrajā pusē tas jau būtu pilnīgi iespējams," pieļāva Strautiņš.