Literatūrzinātniece: latviešiem joprojām raksturīga viensētnieciskā pašapmierinātības domāšana
Latviešiem joprojām ir tendence uztraukties tikai par savu privāto īpašumu, bet kolīdz runa ir par publisko, tad iestājas attieksme - "pēc manis kaut vai grēku plūdi", uzskata literatūrzinātniece Aija Priedīte.
Kā aģentūrai LETA stāstīja pētniece, analizējot lauku iedzīvotāju dzīves attēlojumu latviešu romānos, viņa secinājusi, ka ir iespējams vilkt vairākas paralēles starp to, kas attēlots šajos romānos un reālo dzīvi mūsdienās.
Kā piemērs ir šī viensētnieciskā domāšana - ja runa ir par privāto īpašumu, tad par to notiek cīņa līdz galam, bet ja runa ir par publisko īpašumu, tad pastāvot uzskats - "pēc manis kaut vai grēku plūdi".
"Tā nav viensētnieku vaina, tā ir viensētnieciskā pašapmierinātības domāšana. Es nevaru pateikt, kā tā ir izveidojusies, varbūt tā ir milzīgā cīņa par viensētu, kas vienmēr ir bijusi un joprojām ir," sprieda zinātniece.
Iespējams, pie vainas esot arī skolas izglītība, jo skolā bērniem netiek ieaudzināta pilsoniskā domāšana par to, ka nav tikai "es un mana kabata", bet visi ir viena lielāka kopa, un ir jādomā par kopējo labumu.
"Ja seko līdzi labdarības organizāciju aktivitātēm, cilvēki saprot, ka jāpalīdz otram, bet bieži vien tie, kuri palīdz, ir tie, kas palīdz citam nabagam, nevis tie, kuriem ir iespējas to darīt," secināja pētniece.
Priedīte analīzi par lauku iedzīvotāju dzīves attēlojumu latviešu romānos veica saistībā ar projektu "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes - Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas". Tā nolūks ir pievērsties cilvēkam jeb sabiedrībai kā ilgtspējīgas attīstības resursam un pamatspēkam - ilgstoši klātesot, vērot un runāt ar lauku novadu iedzīvotājiem par to, ko viņi domā par tagadni, kā uztver un skaidro notiekošo, kā reaģē un dzīvo, kas nekādā gadījumā neizslēdz arī dažādu dokumentu un faktu analīzi kā metodes sastāvdaļu.
