Latvijas zinātnieki masveidā dodas bezalgas atvaļinājumos
Naudas trūkums Latvijas zinātniekiem gada nogalē licis doties bezalgas atvaļinājumos. Mūsu valsts gaišākie prāti spiesti atpūsties, jo šogad zinātniskajai pētniecībai piešķirtā nauda jau ir beigusies, bet nākamajam gadam paredzētā vēl nav piešķirta.
Situācija, kad vairākus mēnešus cilvēkiem ar izcilām zināšanām un sasniegumiem jāgaida, kamēr viņi uzzina vai varēs turpināt darbu un par to saņemt algu, ir jau gadiem, vēsta Latvijas Radio. Kamēr daļa institūtu atraduši veidu kā situāciju risināt, citi vaino atbildīgo ministriju, kurai zinātne joprojām nav prioritāra.
Gada beigās, zinātniekiem jāgaida, kad Zinātnes padome apstiprinās nākamā gada projektus, lai zinātne turpinātu attīstīties. Tikmēr institūtos strādājošajiem jāņem bezalgas atvaļinājums. Kā skaidro Latvijas Universitātes atomfizikas un spektroskopijas institūta zinātnieks Arnolds Ūbelis, tad zinātniekiem divus mēnešus jāņem bezalgas atvaļinājums, tomēr jāturpina strādāt.
Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks Armands Vīgants skaidro: decembrī zinātniekiem beigusies virkne projektu, kam bija atvēlēta Eiropas nauda no ERAF un ESF fondiem. Tikko trīs gadu nauda beigusies un palikusi tikai valsts atvēlētie graši. Apmēram puse no institūta darbinieku pašlaik ir bez tālākā darba. Un neskaidrība varētu saglabāties vēl vismaz mēnesi.
Bet ir institūti, kas ar šo problēmu nesaskaras, piemēram, Latvijas Universitātes paspārnē mītošais Matemātikas un informātikas institūts. Tam ir regulāri projekti, kas nodrošina lielu finansējumu neatkarīgi no budžeta dotācijām zinātnei. Arī bāzes finansējums ir pietiekams.
Izglītības un zinātnes ministrijā skaidro, ka zinātnes finansējums ir vien 0,7% no iekšzemes kopprodukta un plānoto 1,5% sasniegšana ir vismaz četru gadu jautājums. Šogad kavēšanās ar projektu naudas piešķiršanu fundamentālajiem un lietišķajiem projektiem zinātnes padomē notikusi, jo ir pieteikti vairāk kā 100 projekti, kas visi cīnās par nedaudz vairāk kā trīs miljoniem latu.
Laikā, kad valsts finansējums nepilda pat likumā pildītās prasības, Eiropas nauda ir būtisks atbalsts, lai zinātnieki neizceļotu un varētu turpināt savu darbību Latvijā. Piemēram, Eiropas programma "Horizonts 2020" atvēlētu zinātnei 80 miljardus eiro, tomēr šī nauda var Latvijā nenonākt, jo zinātnieku ir procentuāli maz un tāpat arī pārāk maza sadarbība ar ārvalstīm var kļūt par klupšanas akmeni.
