Politologs: Latvijas politikā 2012.gadā svarīgāks kļuvis etniskais faktors
Aizejošā gada politiskajai dzīvei raksturīgs etniskā faktora pieaugums gan dažādu jautājumu risināšanā, gan savstarpējo attiecību veidošanā, aģentūrai BNS sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesors politologs Juris Rozenvalds.
Pēc Rozenvalda novērojumiem, kopumā Latvijas politikā 2012.gada laikā pastiprinājusies etniskā faktora nozīme dažādu jautājumu risināšanā. Šo gadu raksturojusi arī diezgan liela politiskā spriedze attiecībās starp opozīciju un koalīciju.
Gads iesākās ar referendumu, turpinājās ar stīvēšanos ap nenotikušo tā saucamās pilsonības nulles varianta referendumu. Par etniskā faktora pastiprināšanās apliecinājumu Rozenvalds minēja arī "Vienotības" līderes Solvitas Āboltiņas paziņojumu, ka nevar būt runas par "Saskaņas centra" iekļaušanu valdošajā koalīcijā.
Eksperts arī norādīja uz jauno referendumu ierosināšanas regulējumu, kas noteic, ka 2015.gadā tautas nobalsošanas ierosināšanai būs nepieciešami vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti jeb apmēram 150 tūkstoši, kas būs jāsavāc iniciatīvas grupai. Opozīcijā esošie Zaļo un zemnieku savienība un "Saskaņas centrs" asi iebilda pret tik augsta sliekšņa noteikšanu.
Rozenvalds uzskata, ka lēmums, kas galu galā tika pieņemts, stipri ierobežos tiešās demokrātijas lietošanas iespējas Latvijā, jo 150 tūkstoši parakstu nav kaut kas tāds, ko var viegli iegūt.
Aizejošais gads, viņaprāt, Saeimā iezīmējas ar to, ka nav tādu lēmumu, kas būtu vērtējami ar izteiktu stratēģisku nozīmi nākotnē, daudzi lēmumi tika pieņemti ar situatīvu pieskaņu, nevis pārdomāti ilgstošai tālākai attīstībai.
Vienīgais izņēmums ir Nacionālā attīstības plāna pieņemšana, jo tas būs dokuments pēc kura vadoties turpmākajos gados Latvijā tiks sadalīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Plāns pieņems par laika posmu no 2014. līdz 2020.gadam.
