Augļu koku kaitēkļu šogad varētu būt mazāk
Augļu koku kaitēkļu šogad varētu būt mazāk, pavēstīja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu aizsardzības departamenta Integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referente Inta Jakobija.
Viņa norādīja, ka VAAD pērn pirms ziemas sala iestāšanas augļu dārzos uz ābeļu un bumbieru augļzariņiem veicis augļu koku kaitēkļu ziemojošo stadiju uzskaiti. "Augļu koku novērojumi veikti ābeļu dārzos visā Latvijā un vienā bumbieru dārzā Tukuma novadā. Uzskaite tiek veikta uz noteikta skaita 10 centimetru (cm) gariem augļzariņiem, un no iegūtajiem uzskaites datiem aprēķināts vidējais rādītājs," paskaidroja Jakobija.
Pēc viņas teiktā, ābeļu lapu blusiņu olas konstatētas 87% no novērotajiem ābeļu dārziem un uz 10cm gara augļzariņa atrastas 1–37 olas (vidēji Latvijā – astoņas). 2011.gada rudenī ābeļu lapu blusiņu olas tika atrastas 93% gadījumu, un vidējais olu skaits uz 10 cm gara augļzariņa atkarībā no novērotā dārza bija robežās no 1 līdz 46.
Savukārt sarkanās augļu koku tīklērces olas atrastas 65% (2011.gada rudenī – 86%) gadījumu, un atkarībā no ābeļu dārza uz 10 cm gara augļzariņa konstatētas 1–73 olas. Jakobija arī atzina, ka laputu un bruņutu olas uz ābeļu augļzariņiem pirms sala iestāšanās atrastas mazāk nekā pusē novēroto dārzu un nenozīmīgā skaitā.
Bet bumbieru stādījumā uz 10 cm gara augļzariņa konstatēti vidēji trīs bumbieru lapu blusiņas vecāko augumu kāpuri, līdzīgi kā pagājušā gada rudenī. VAAD pārstāve sacīja, ka bumbieru stādījumos, kur pagājušajā veģetācijas periodā novērota bumbieru lapu blusiņu masveida savairošanās un rudenī konstatēts kaut neliels ziemojošo stadiju skaits, agri pavasarī, kad vidējā gaisa temperatūra sasniegs piecus grādus, jāveic novērojumi, lai nenokavētu lemšanu par ierobežošanas pasākumu nepieciešamību, parādoties pirmajām aktīvajām pieaugušajām lapu blusiņām.
Pirms sala iestāšanās VAAD veicis novērojumus arī uz graudaugu lauku malās augošām ievām, lai uzskaitītu ziemojošo ievu-auzu laputu olas. "Uz 200 ievu pumpuriem šoruden konstatētas vidēji 11 (1–162) ziemotspējīgas ievu-auzu laputu olas. Maksimālais olu skaits – 162 – tika atrasts tikai vienā gadījumā Baltinavas novadā. Vairumā gadījumu konstatēto olu skaits bija mazāks nekā 10," teica Jakobija un piebilda, ka 2010.gada rudenī šādos novērojumos tika konstatētas vidēji 20 (1–232), bet pagājušajā rudenī – 45 (1–495) ziemojošas ievu-auzu laputu olas. Salīdzinot šos rezultātus ar iepriekšējo gadu datiem, var secināt, ka šogad ziemojošo laputu olu skaits ir daudz mazāks nekā iepriekšējos divos gados. Tas gan vēl neliecina, ka nākamgad laputu graudaugu sējumos būs mazāk. Daudz kas atkarīgs no ziemošanas un laika apstākļiem ievu-auzu laputs pirmo pavasara paaudžu attīstības laikā," klāstīja VAAD pārstāve.
VAAD nodrošina valsts fitosanitāro drošību, veicot efektīvus uzraudzības pasākumus, lai valsti pasargātu no bīstamām augu slimībām un kaitēkļiem, un nodrošina augu un augu produktu eksportu.
LETA