Latvijā izziņots gripas epidēmijas sākums
Pagājušajā nedēļā Jelgavā saslimstība ar gripu sasniegusi epidēmijas apmērus, proti, reģistrēti 107 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringa dati.
SPKC Komunikācijas nodaļā informēja, ka gripas epidēmijas slieksnis tiek sasniegts tad, ja saslimšanas gadījumu skaits pārsniedz 100 saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.
Saskaņā ar valdības noteikumiem SPKC pirmdien izziņo arī gripas epidēmijas sākumu. Ministru kabineta noteikumi paredz: ja vienā no monitoringa teritorijām saslimstības intensitāte vienas nedēļas laikā pārsniedz 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem, tiek paziņots par gripas epidēmijas sākumu valstī.
Arī citās monitoringa teritorijās saslimstība ar gripu aizvadītās nedēļas laikā ir ievērojami palielinājusies. SPKC monitoringa dati par pagājušo nedēļu liecina, ka 67 ģimenes ārstu praksēs tika reģistrēts 41 saslimšanas gadījums ar gripu. Kopumā gripas intensitāte Latvijā bijusi vidēja, proti, 39,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.
Gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringā dati par saslimušo iedzīvotāju skaitu katru nedēļu tiek saņemti no desmit Latvijas administratīvajām teritorijām - Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras, Ventspils un Gulbenes novada. Informāciju SPKC sniedz 67 ģimenes ārsti, kopumā aptverot 102 630 jeb 5% Latvijas iedzīvotāju. Saņemtie dati par pacientu skaitu, kuri vērsušies pie ģimenes ārsta gripas un citu akūto elpceļu infekciju gadījumos, tiek attiecināti uz 100 000 iedzīvotāju, tādējādi iegūstot rādītāju, kas liecina par saslimstības intensitāti un ļauj noteikt gripas epidēmijas sākumu. Tāpat informācija tiek saņemta arī no 11 Latvijas slimnīcām par hospitalizētajiem gripas pacientiem, savukārt Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas laboratorija sniedz datus par klīnisko paraugu virusoloģiskiem izmeklējumiem.
SPKC atgādina, ka gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem. Pacientiem ar gripas saslimšanu par ģimenes ārsta mājas vizīti ir jāmaksā valstī noteiktā pacienta iemaksa divu latu apmērā.
Epidemiologi atgādina, ka vissmagāk no gripas cieš veci cilvēki un cilvēki ar hroniskām sirds un plaušu slimībām. Gripas infekcijas izraisītie nāves gadījumi visbiežāk sastopami cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Smagāk slimo arī mazi bērni, veci cilvēki un pacienti ar sirds un asinsvadu, plaušu un citām hroniskām slimībām, kā arī cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte.
Gripas vīruss izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas, inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem. Vislielākais inficēšanās risks pastāv, atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo, cieši kontaktējot ar slimo personu, saskaroties ar rokām, muti un tamlīdzīgi, kā arī pieskaroties dažādiem priekšmetiem, kuriem pirms tam bija pieskāries slimais cilvēks.
Gripai raksturīga pēkšņa slimības simptomu parādīšanās - drebuļi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38 grādiem pēc Celsija, stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos un muskuļos jeb "kaulu laušana", sauss klepus un rīkles iekaisums, sāpes vai diskomforta sajūta aiz krūšu kaula, izteikts bezspēks, apetītes zudums.
Pirmās gripas pazīmes parasti parādās pēc 48 līdz 72 stundām no inficēšanās brīža, tomēr tās var parādīties arī laika periodā no 24 stundām līdz septiņām dienām.
Lai gripas epidēmijas laikā nesaslimtu ar gripu, SPKC epidemiologi iesaka ģērbties atbilstoši laika apstākļiem, censties pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku, vēdināt telpas un mitrināt iekštelpu gaisu, bieži uzkopt telpas, izmantojot sadzīvē lietojamos mazgāšanas līdzekļus, rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā, izvairīties no pieskaršanās acīm, degunam un mutei ar nemazgātām rokām, pārliecināties, ka arī bērni bieži un rūpīgi mazgā rokas, drēbes kabatlakata vietā izmantot vienreizlietojamas salvetes, pēc deguna šņaukšanas, šķaudīšanas vai klepus salvetes izmest un nomazgāt rokas, nelietot ar slimnieku kopīgus traukus un galda piederumus, kā arī, atgriežoties mājās, ieteicams izskalot rīkli un degunu ar kumelīšu, kliņģerīšu vai citu zāļu tēju vai sāls ūdeni.
