Bīstamus suņus vajag nošaut
Iedomāsimies, ka divi pēdējās prāta paliekas zaudējuši klaidoņi nežēlīgi piekautu cilvēkus un pēc tam nozustu kaut kur mežā. Ko darītu varas iestādes? Visticamāk, policija ķertos pie ļaundaru meklēšanas, lai sauktu viņus pie kārtības.
Realitātē Lielvārdē klīst divi bīstami bezpajumtnieki, tikai četrkājaini – vilku šķirnes suņi, kas 13. janvārī uzbruka pusmūža vecuma sievietei. Lai ēstu... Upurim paveicās, jo paglāba tuvējo māju iedzīvotāji, tagad sieviete ārstē brūces. Ogres slimnīcas vadītājs Dainis Širovs atzinis, ka neko tik briesmīgu savos 20 ārsta prakses gados nav redzējis.
Tikmēr kodēji turpina klaiņot, bet interneta komentāros bļaustās dzīvnieku pseidoaizstāvji, labākajā gadījumā aicinot sodīt saimniekus. Ja tādi ir. Protams, tā ir cilvēku vaina, kas suņus pamet uz ielas, lauka vai mežā, bet tas nenozīmē, ka ar bīstamiem dzīvniekiem ir jāauklējas. Tie jau ir nogaršojuši cilvēka miesu, un neticu, ka kāds, mīlēdams šos suņus pa gabalu, gribētu, lai nākamais to maltītē ir viņa paša bērns, māte vai cits tuvinieks. Nav citas izejas, kā šādus suņus nošaut, un patiesībā ārpus mājas bez saimnieka nevienam sunim nav jāatrodas.
Un sen ir pēdējais laiks atrisināt suņu elektroniskās reģistrācijas jautājumu – grib turēt mīluli, apgādā to ar mikročipu, kas ļaus noskaidrot, kam konkrēti pieder noklīdušais vai pamestais dzīvnieks. Ja ir cietis cilvēks, atbildībai šajā gadījumā vajadzētu būt kā par šaujamieroča nomētāšanu.