Viņķele: Latvijā vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku uzskatāmi par trūcīgiem

Viņa sacīja, ka par trūcīgiem cilvēkiem ir uzskatāmi tādi, kuru ienākumi nepārsniedz 90 latus mēnesī.

Ministre norādīja, ka visneaizsargātākās sabiedrības grupas, kas visvairāk ir pakļautas nabadzības riskam ir jaunie vecāki, kuriem nav iepriekšējas darba pieredzes un kuri ir sociāli neapdrošināti, kā arī invalīdi.

Viņa norādīja, ka pēdējā laikā ir pieņemti lēmumi, kas atbalsta jaunos vecākus, tostarp tos, kas nav sociāli apdrošināti. Piemēram māmiņu algas palielinātas līdz 100 latiem mēnesī. Tāpat arī bērnuiem pēc gada vecuma ir palielināta pabalsta summa no 30 latiem uz 100 latiem.

Zināmi uzlabojumi ir arī minimālo algu saņēmēju vidū - tiem publiskā sektora darbiniekiem, kuriem alga bijusi līdz 200 latiem, virknē profesiju ir izdevies panākt algu palielinājumu. Vienlaikus ministre atzina, lai arī uzlabojumi ir vērojami, tie tomēr neaptver visas sabiedrības grupas.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka pēdējā laikā arvien vairāk pašmāju un ārvalstu ekspertu valdību mudina domāt par sociālās nevienlīdzīgas jautājumu risināšanu.

Tāpat Labklājības ministre atklāja, ka nākamā gada valdības izaicinājums ir minimālās algas un iztikas minimuma palielināšana.

Viņa gan norādīja, ka lai arī vēl nesen Tiesībsargs Juris Jansons aicināja minimālo algu palielināt straujāk, tās palielināšanā jārod zelta vidusceļš, lai šis solis nekļūtu par kavēkli ekonomikas attīstībai. "Veselīgā proporcija ir, ka minimālā alga ir 40% no vidējās samaksas valstī," teica Viņķele.

Tiesa, labklājības ministres rosinais algu palielinājums ir mazāks, nekā to aicina darīt Tiesībsargs Juris Jansons.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Tiesībsarga birojs norādīja, ka atbilstoši Pārskatītajai Eiropas sociālajai hartai, taisnīgam minimālajam atalgojumam jābūt vismaz 66% no nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju vai 68% no vidējās algas – attiecīgi 303 vai 360 latiem.

Viņķele ir ari pārliecināta, ka pensiju sistēma Latvijā nesabruks un cilvēki nodzīvos līdz pensionēšanās vecumam.

Viņa stāstīja, ka šobrīd Latvijā pensijas saņem apmēram pusmiljons cilvēku, kas tik ilgi ir nodzīvojuši. "Ir pārspīlēta prognoze, ka cilvēki nenodzīvo līdz pensionēšanās vecumam Ir pamats domāt, ka mūža ilgums pieaugs," sacīja ministre.

Vienlaukus viņa atgādināja, ka nepieciešams salāgot pensiju ar to sociālās apdrošināšanas slogu, ko var panest Latvijas sabiederība.

Viņa arī norādīja, ka šajā gadījumā ir nopietni jālūkojas izdienas pensiju sistēmas modernizēšanas virzienā. Viņa arī norādīja, ka viņu dara bažīgu arodbiedrību nostāja saistībā ar izdienas pensiju jautājumu virzienā. "Sacelts tāds troksnis, aiz kura pazūd ideja. Ja paaugstina kopējo pensionēšanās vecums, jāpalielina arī izdienas pensionēšanās vecums," sacīja ministre, piebilstot, ka nav normāli, ja vecuma un izdienas pensijas saņemšanas laiks atšķiras pat par 20 gadiem.

Tāpat viņa norādīja Vēlākais nākamgad valsts atsāks pensiju indeksāciju.

Jau ziņots, ka pēc Labklājības ministrijas vērtējuma, Latvijā ir nepamatoti zems izdienas pensijas pieprasīšanas vecums, tāpēc ministrija rosina no 2016.gada to pakāpeniski paaugstināt.

BNS/Foto: Ieva Čīka/LETA