Tiesa skatīs Lemberga prasību pret KNAB par godu aizskarošu ziņu atsaukšanu

­ Vidzemes priekšpilsētas tiesa, kas šo lietu izskatīja pirmajā instancē, 2011.gada jūnijā atzina par Lembergam nepatiesām, godu un cieņu aizskarošām KNAB interneta vietnē izplatītās ziņas un nolēma piedzīt no Latvijas valsts par labu Lembergam morālā kaitējuma atlīdzību 4000 latu apmērā, kā arī tiesas izdevumus.

Tiesa uzlika arī par pienākumu KNAB atsaukt Lemberga ar šo spriedumu atzītās godu un cieņu aizskarošās ziņas tādā pašā veidā, kā tās izplatītas KNAB interneta vietnē.

Jau ziņots, ka Lembergs 2010.gada sākumā iesniedza prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, KNAB pieprasot atsaukt godu un cieņu aizskarošas ziņas tā dēvētajā Grinberga lietā un samaksāt 75 tūkstošu latu kompensāciju.

Lembergs Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegtajā prasībā pret KNAB norāda, ka 2006.gada aprīlī KNAB interneta vietnē pie informācijas presei tika publicēta ziņa par to, ka Ventspils domes priekšsēdētājs atzīts par aizdomās turēto dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. Vēlāk līdzīga informācija parādījās arī par to, ka lieta nodota prokuratūrai.

Lai gan visās trijās tiesu instancēs Lembergs atzīts par nevainīgu viņam izvirzītajās apsūdzībās un pilnībā attaisnots, kā arī attaisnojošais tiesas spriedums ir spēkā jau divus gadus, šī informācija presei ir pieejama KNAB interneta vietnē vēl tajā brīdī. Šīs ziņas tika izplatītas pirms tiesas sprieduma, tādējādi pārkāpjot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvenciju un Satversmi un nevainīguma prezumpcijas principu, uzsvēra Lembergs.

Savā prasībā Ventspils mērs lūdz tiesu atzīt par godu un cieņu aizskarošas KNAB izplatītās ziņas, uzlikt par pienākumu tās atsaukt, kā arī piedzīt mantisko kompensāciju par godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatīšanu 75 000 latu apmērā un piedzīt no valsts visus tiesāšanas izdevumus.

Ventspils mērs Grinberga lietā bija apsūdzēts par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli un izdarīja tīšas darbības, kas radījušas smagas sekas valsts varai un pārvaldības kārtībai, kā arī ar likumu aizsargātu personu tiesībām un interesēm.

Pēc prokuratūrā paustā uzskata, Lembergs apzināti nepatiesi apgalvojis, ka papildu informācija par rīkojumos minētā Ojāra Grinberga personas datiem no Ekonomikas ministrijas un Ministru kabineta nebija saņemta, lai gan patiesībā tā tika saņemta jau 2005.gada decembrī.

Visas trīs tiesu instances Lembergu attaisnoja.

Pērn novembrī spēkā stājās 2011.gada Augstākās tiesas spriedums, ar kuru par labu Lembergam no Latvijas valsts piedzīta 3000 latu atlīdzība par nodarīto morālo kaitējumu un 150 latu lieli tiesāšanās izdevumi. Tiesa arī noteica, ka ir atmaksājama Lemberga iepriekš nepamatoti iemaksātā valsts nodev­a 4107 lati par prasības iesniegšanu un pretapelācijas sūdzības iesniegšanu. Kopumā piedzītā summa veido 7257 latus. Spriedums stājās spēkā, jo Senāts nolēma neierosināt kasācijas tiesvedību Lemberga prasībā pret Ģenerālprokuratūru un Finanšu ministriju.