Daudzbērnu ģimene no Latvijas: „Lielbritānijā paliekam savu bērnu dēļ”. VIDEO
Helmaņu ģimene ar rūgtu smeldzi 2009. gadā aizbrauca no Latvijas, jo vienkārši nebija citas iespējas izdzīvot. Ģimenes galva Ingars Helmanis teic, ka dzimtenes mīlestība viņu sauc atpakaļ uz tēvzemi, bet vecāki savu bērnu nākotnes vārdā ir nolēmuši palikt Lielbritānijā.
Helmaņu ģimene ar trīs bērniem (nu jau viņiem ir ceturtais, kurš piedzimis Skotijā) 2009. gadā, sākoties krīzei, pameta Latviju un devās uz Lielbritāniju, vēsta LTV raidījums „Panorāma”. Uz Latvijas politiķu aktivitātēm, veidojot reemigrācijas plānus, viņi raugās vēsi. Ģimene atzīst, ka neatgriezīsies, kamēr nebūs droši, ka dzimtenē bērnus gaida labāki apstākļi. Tas gan nenozīmē, ka mājup doties negribas. Par 2009.gadā piedzīvoto atmiņas Helmaņiem joprojām rūgtas.
Augošo algu iedrošināta Helmaņu ģimene treknajos gados piepildīja sapni pašai par savu māju, Ingars Helmanis strādāja pat divos darbos - par policistu un inkasatoru un trīs bērnu ģimenes ienākumi bija labi.
„Bankas dalīja kredītus neapdomīgi pa labi, pa kreisi. Mēs neapdomīgi arī paņēmām. Pārdevām savus dzīvokļus. Pēc tam kad krīze sākās, strauji sāka griezt algas, gan Valsts policijā, gan inkasācijā, un beidzās ar to, ka viss, ko nopelna, bija jāatdod bankām un nekas cits neatlika, kā doties prom,” stāsta Ingars Helmanis.
Ģimene jau trešo gadu mīt Skotijā. Sieva sākumā strādājusi, bet nu kļuvusi par mājsaimnieci. Viņa par jauno māmiņu dzīvi Lielbritānijā saka: „Vispār šeit māmiņas līdz 12 gadiem noteikti sēž mājās, viņas nestrādā.”
Ingars strādā gaļas pārstrādes uzņēmumā un atalgojums pēc vietējiem standartiem nav liels, bet kopā ar ģimenes pabalstiem dzīvošanai pilnīgi pietiek. Uz Latvijas politiķu aktivitātēm viņš raugās vēsi: „Cik es spēju sekot līdzi visai informācijai pateicoties internetam, mani, godīgi sakot, ne visai pārliecina, ka tie atgriešanas plāni viņiem nostrādās.”
„Ja Latvijā man par bērnu maksāja sešus latus mēnesī, tad te jau tas cipars ir simtos, līdz ar to cenu starpība, kas šeit un ārzemēs, ir identiska. (..) Bet, ņemot vērā mūsu izcelsmi, tomēr pieradums nāk atpakaļ,” balsij aizlūstot, stāsta Helmaņu ģimenes galva. Tomēr viņš atzīst - ja jāizvēlas starp dzimtenes mīlestību un nodrošinātu nākotni bērniem, Helmaņi tomēr izvēlas otro.