Ēlerte: centieni apturēt Latvijas pievienošanos eiro zonai apdraud valsts nākotni
"Pievienošanās Eiropas virzošajam kodolam ir Latvijas nacionālajās interesēs. Tās apturēšana nav pieļaujama," teica Sarmīte Ēlerte.
Politika

Ēlerte: centieni apturēt Latvijas pievienošanos eiro zonai apdraud valsts nākotni

Jauns.lv

Centieni apturēt Latvijas pievienošanos eiro zonai no nākamā gada 1.janvāra apdraud Latvijas nākotni, pavēstīja partijas "Vienotība" Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte.

Ēlerte: centieni apturēt Latvijas pievienošanos ei...

"Saeimas populistu centieni par katru cenu apturēt Latvijas pievienošanos eiro apdraud Latvijas nākotni. Tie ļoti līdzinās Lindermana - Ušakova referendumam pret latviešu valodu," sacīja Ēlerte un piebilda, ja Zaļo un zemnieku savienības deputātes Ivetas Grigules un "Saskaņas Centra" faktiskā vadītāja Jāņa Urbanoviča vienošanās apturēt eiro ieviešanas likuma izsludināšanu īstenotos, tā varētu nopietni apdraudēt Latvijas izaugsmi.

Pēc viņas teiktā, tie ir mēģinājumi sašķelt sabiedrību, lai apturētu Latvijas attīstību, tiktu pie balsīm pašvaldību vēlēšanās un saglabātu varu Latvijas pilsētās.

Ēlerte uzsvēra, ka Latvijas nacionālajiem un eiropeiskajiem spēkiem ir jāapvieno griba un rīcība, lai to nepieļautu. "Pievienošanās Eiropas virzošajam kodolam ir Latvijas nacionālajās interesēs. Tās apturēšana nav pieļaujama," teica Rīgas mēra amata kandidāte.

Ziņots, ka Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku frakcijas deputātei Ivetai Grigulei izdevies iegūt 34 deputātu atbalstu tautas nobalsošanas ierosināšanai saistībā ar Eiro ieviešanas kārtības likumu, ko ceturtdien atbalstīja parlaments. Grigule arī pauda pārliecību, ka pirmdien, 4.janvārī parakstus izdosies savākt arī tehniski, lai tos iesniegtu valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Savukārt, ja prezidents noraidīs 34 deputātu iniciatīvu, tad Grigule  ir apņēmusies Bērziņa lēmumu apstrīdēt Satversmes tiesā.

Tiesību eksperti gan iepriekš atzinuši, ka eiro ieviešana Latvijā nav nododama tautas nobalsošanai. Satversme paredz, ka referendumam nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un sākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris decembrī LTV sacīja, ka teorētiski un praktiski referendumu par eiro ieviešanu ir iespējams rīkot, taču tam nepieciešams 51 Saeimas deputāta paraksts. "Saistībā ar dalības jautājumiem Eiropas Savienībā  Satversmē ir ierosināta tāda norma, ka šādu referendumu var ierosināt 51 Saeimas deputāts," teica Kūtris.

BNS / Foto: Edijs Pālens/ LETA