Roberts Ķīlis atkal sanikno profesionāļus. Šoreiz - zinātniekus. VIDEO

Situācija ir dramatiska, atzīst zinātnes pārstāvji. Valsts pētniecībai atvēl tikai 21 procentu no nepieciešamā atbalsta, zinātniekiem bieži vien nevar maksāt lielāku algu par 100 latiem mēnesī, viņi spiesti iet bezalgas atvaļinājumos.

Naivi cerēt, ka lielākā daļa finansējuma zinātnei būs no valsts budžeta! Šī noteikti nebija atbilde, kādu no izglītības un zinātnes ministra cerēja sagaidīt Latvijas zinātnieki. Ar šādu paziņojumu un pārmetumu par mēģinājumiem iejaukties ministrijas kompetencēs un lēmumos Ķīlis pielēja eļļu jau tā nokaitētajām attiecībām ar zinātņu nozari.

Ķīlis klātesošo sašutumu izraisīja, sakot: „No tā, ko jūs sakāt, sanāk: valsts nav bijis labākais darba devējs zinātniekiem. Parasti šādā situācijā darba ņēmēji meklē citu darbu.”

Valsts finansējums zinātnei ir ļoti mazs pēdējos četrus gadus. Zinātnieki sadarbībā ar Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību jau vairākkārt valdībai ir lūguši palielināt naudu zinātnes nozarei, bet bez rezultātiem. Kā ironizē pētnieki, iespējams, ka drīz varēsim runāt par zinātni tukšumā, jo pētniecībai valsts atvēl tikai 21 procentu no nepieciešamās naudas, vēsta Latvijas Televīzija.

Izglītības un zinātnes ministra, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un zinātnieku tikšanās bija emocijām pārbagāta, taču risinājums smagajai finansiālajai situācijai netika rasts. Ķīlis pēc sanāksmes atzina, ka fiskālās disciplīnas dēļ diez vai šogad var cerēt uz budžeta grozījumiem.

Sēdes laikā vairākkārt tika uzsvērts: zemā atalgojuma dēļ no pētniecības aiziet izcili pētnieki, raksta „Latvijas Avīze”. Uz zinātnieku jautājumu, kāpēc valsts konsekventi jau gadiem nepilda Zinātniskās darbības likumā noteikto, ka ik gadu valsts budžeta finansējumam zinātnei jāpieaug par 0,15 procentiem, līdz tas sasniegs vienu procentu no iekšzemes kopprodukta, Ķīlis atbildēja, ka ministrijas pārvaldītajās nozarēs bieži vien netiek pildīts likums attiecībā uz finansējuma apmēru. Līdz ar to netiek pildīti arī Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka vadošajam pētniekam jāsaņem vismaz 413 lati mēnesī.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško lika saprast, ka, cīnoties pret šo tiesisko nihilismu, varētu arī beidzot vērsties Satversmes tiesā. Sēdes laikā gan zinātnieki centās tikt pie naudas interesantākā veidā. Viņi cienāja sēdes dalībniekus ar auzu pārslu putru, pretī sagaidot ziedojumus Zinātnieku zupas virtuvei. Ziedojumu urnā pasākuma beigās atradās aptuveni 27 lati – kāds bija ziedojis pat veselu 20 latu banknoti. Ķīlis no piedāvātās putras atteicās, paziņojot, ka tādas bauda tikai no rītiem.