Prezidents Bērziņš: masveida emigrācija nav nacionālā traģēdija

Uz žurnālistu jautājumu, vai pēdējo gadu laika masveida iedzīvotāju emigrācija ir uzskatāma par nacionālo traģēdiju, prezidents atbildēja: "Nē, neuzskatu." Viņš arī sacīja, ka līdzīga iedzīvotāju aizbraukšana Latvijas teritorijā bija vērojama 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā. "Tolaik latvieši [ārvalstīs] ieguva izglītību un pieredzi, bet vēlāk atbrauca atpakaļ un izveidoja Latvijas valsti. Kāpēc gan šo pozitīvo pieredzi neturpināt," norādīja prezidents.

Prezidents uzsvēra, ka jautājums par cilvēku emigrāciju ir jāskata plašāk, tostarp arī ražošanas attīstības kontekstā. "Jebkurš ražošanas attīstībā ieguldītais miljons samazina nepieciešamību pēc darbaspēka. Kur te ir balanss," viņš retoriski vaicāja un piebilda, ka, pēc pēdējiem datiem, mazumtirdzniecības apmēri ir pieauguši par 12%, tomēr vairāk naudas Latvijā nav radies. "Tā ir nauda, kas ir nopelnīta kaut kur ārvalstīs un tiek nosūtīta uz šejieni," paskaidroja prezidents.

Jau vēstīts, ka reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu pērnā gada otrajā pusē izstrādāja valsts iestāžu, diasporas organizāciju, darba devēju, arodbiedrību un pašvaldības pārstāvji.

Plāna pasākumos ietilpst sadarbība ar ārvalstīs dzīvojošo latviešu diasporu, lai to informētu par attīstību un aktualitātēm Latvijā, kā arī valsts institūciju un uzņēmumu prasību pārskatīšana, atlasot darbiniekus, lai tiem netiktu izvirzītas nepamatotas prasības.

Saskaņā ar EM sniegto informāciju no 2000. līdz 2011.gadam Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 300 tūkstošiem, tostarp 213 tūkstoši emigrējuši. Ministrija prognozē, ka līdz 2030.gadam varētu veidoties 120 tūkstoši brīvu darbavietu. Savukārt Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta 2011.gadā apkopotie dati par Latvijas valstspiederīgo skaitu ārvalstīs liecina, ka Latvijas diasporas lielums pasaulē varētu būt 350‒400 tūkstoši cilvēku.