Bordāns februāra beigās dosies uz Igauniju, lai pārrunātu cietuma projekta iegādes projektu

Jau ziņots, ka Ministru kabineta komiteja pērn novembrī apstiprināja Tieslietu ministrijas izstrādāto ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju. Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) toreiz aicināja ministriju apsvērt iespēju iegādāties jau gatavu cietuma projektu, nevis pašiem Latvijā tādu projektēt. Tas, pēc viņa domām, būs krietni vien lētāk, nekā pašiem veidot jaunu projektu. Turklāt Latvijai lielas pieredzes cietumu projektēšanā nav, uzsvēra valdības vadītājs.

Bordāns informēja, ka koncepcijā šāds variants ir iekļauts un šāda iespēja nav izslēgta. Tomēr viņš atgādināja, ka pirkšanas piedāvājums ir tāds pats kā jebkurš - tas var būt gan lētāks, gan arī dārgāks. "Ir jāizskata visi iespējamie piedāvājumi, arī iegādāties gatavu projektu no Igaunijas. Igaunijā ir uzcelti divi, tiek būvēts trešais," klāstīja ministrs.

Tomēr ministrs aicināja saprast, ka nevar apgalvot, ka projekta iegāde būs lētāka, jo ir jāņem vērā vide, kurā cietumu paredzēts celt. Piemēram, Olainē ir jānojauc vairākas ēkas, un tas ir sarežģītāk, nekā "tukšā vietā nolikt kaut kādu projektu".

Vaicāts, kāpēc vispār Latvijā ir nepieciešamas jaunas ieslodzījuma vietas, ministrs skaidroja, ka vienīgais cietums, kas ir būvēts tieši šīm vajadzībām, ir celts 19.gadsimta pirmajā pusē, un tādās ieslodzījuma vietās, kādas tās ir patlaban, nav iespējams strādāt ar ieslodzītajiem, lai viņiem mainītos attieksme pret dzīvi.

Ministrs arī neuzskata, ka cietuma būvniecībai paredzētā summa - vairāk nekā 55 miljoni latu - būtu neadekvāta. Tieslietu ministrija ir veikusi detalizētus aprēķinus, un arī Igaunijā šāds projekts izmaksājis līdzīgi. "Ja projektu savlaicīgi sāks un pēc iespējas īsākā termiņā pabeigs, tas ietekmēs izmaksas. Jo ilgāk process nenotiks, jo dārgāks tas būs," teica Bordāns.

Ministrija koncepcijā piedāvā cietumu būvēt, izmantojot valsts finansējumu, jo tas perspektīvā varētu izmaksāt lētāk nekā publiskās-privātās partnerības finansējums. Tomēr ministrs neizslēdza, ka nākotnē tomēr varētu piesaistīt arī privāto finansējumu. Patlaban izdevīgāk esot izmantot valsts finansējumu, jo Latvijā ir diezgan maz labu piemēru šajā jomā. Turklāt vērā arī esot jāņem objekta lielums. "Valstij nav pieredzes šādu objektu būvniecībā. Publiskās-privātās partnerības modelis varētu labi strādāt, ja valstij būtu pieredze," sacīja ministrs. Viņš piebilda, ka pastāv risks, ka šāds modelis varētu izmaksāt vēl dārgāk, tāpēc vispirms ir jāuzbūvē pirmais objekts, tādējādi gūstot pieredzi.

Jau ziņots, ka Ministru kabineta komitejā šodien atbalstītā ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija paredz jaunā Olaines cietuma būvniecībai no valsts budžeta līdzekļiem piecu gadu laikā atvēlēt 55 495 243 latus. Koncepcija tiks skatīta arī valdības sēdē otrdien, 12.februārī.

Šī varianta īstenošanai nepieciešamie lēmumi daļēji jau ir pieņemti Ministru kabinetā, atbalstot papildu finansējuma piešķiršanu TM jaunā Olaines cietuma būvniecības sākšanai šajā gadā - 165 663 latu apmērā, 2014.gadā - 2 613 517 latu apmērā, 2015.gadā - 54 123 latu apmērā.

Papildus 2016. un 2017.gadā būs nepieciešams finansējums 52 661 940 latu apmērā.

Reālu cietuma būvniecību plānots sākt 2016.gadā. Kopumā ir paredzēts uzbūvēt četras jaunas ieslodzījuma vietas.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes sastāvā ir 12 ieslodzījuma vietas, no kurām viena ir atklātais cietums, viena ir audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem, kā arī viens cietums. TM uzsver, ka ieslodzījuma vietu izvietojums valstī ir vēsturiski izveidojies, un tas ir neregulārs - Vidzemes un Latgales reģionā ir vairāki cietumi, Rīgā ir četri cietumi, bet Kurzemes reģionā - tikai viens neliels cietums.

LETA