Atbalsta Stepaņenko ierosinājumu dzīvokļu rindā uzņemt denacionalizēto māju īrniekus ar lielākiem ienākumiem
Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja šodien, izskatot grozījumus saistošajos noteikumos par palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā, atbalstīja komitejas priekšsēdētāja Vjačeslava Stepaņenko ierosinājumu pacelt ienākumu slieksni denacionalizēto māju īrniekiem uzņemšanai dzīvokļu rindā.
Kā Kasjauns.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā, viņš rosināja turpmāk uzņemt dzīvokļu rindā tos denacionalizēto māju dzīvokļu īrniekus, kuru pēdējo trīs mēnešu vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas vienai personai nepārsniedz Ls 260 mēnesī, bet, ja dzīvojamo telpu īrē divas un vairāk personas, vidējie ienākumi nepārsniedz Ls 210 mēnesī vienai personai. Patlaban pašvaldība sniedz palīdzību tad, ja ienākumu līmenis vienai personai ir līdz Ls 250, bet divām un vairāk personām – katrai līdz Ls 200.
„Cilvēki nav vainīgi, ka mājas, kurās viņi dzīvojuši gadu desmitiem, tika denacionalizētas. Pie manis pieņemšanās nāk pensionāri, kuru ienākumi esošo slieksni pārsniedz par dažiem latiem. Uzskatu, ka nepieciešams viņiem nākt pretī,” saka V.Stepaņenko.
Mājokļu un vides komiteja atbalstīja arī citus priekšlikumus, kas uzlabos dzīves apstākļus citiem dzīvokļu rindā stāvošajiem iedzīvotājiem. Tā bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem piedāvās īrēt vienistabas dzīvokli ar ērtībām vai vienistabas dzīvokli ar daļējām ērtībām. Līdz šim viņiem tika piedāvātas arī istabas kopmītņu tipa ēkās.
Dzīvokļu rindā tiks reģistrētas arī tādas maznodrošinātas personas, kuras lieto savā īpašumā esošu vienistabas dzīvokli, ja to dabīgā aizgādībā ir trīs (vai vairāk) bērni. Viņiem būs iespēja īrēt lielāku dzīvokli, ja viņas pēdējos piecus gadus deklarējušas savu pastāvīgo dzīvesvietu Rīgā, ja nav apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksas parādu, kā arī ja tās piekrīt savu vienistabas dzīvokli pēc palīdzības saņemšanas atdāvināt pašvaldībai.
Labiekārtoti dzīvokļi tiks piedāvāti arī tām ģimenēm ar bērniem, kuras tiks izvietotas no pašvaldībai piederošajām kopmītņu tipa mājām, ja tās dzīvojamās telpas īrē ne mazāk kā piecus gadus un nav īres un maksas par pakalpojumiem parādu. Īrnieki bez nepilngadīgiem bērniem varēs pretendēt uz labiekārtotu dzīvokli, ja telpas būs īrētas ne mazāk kā septiņus gadus un nebūs parādu.
Sociālās dzīvojamās telpas izīrēšanai tiks reģistrētas arī tādas maznodrošinātas personas, kurām lieto savā īpašumā esošu vienistabas dzīvokli, ja tās audzina bērnu ar invaliditāti, ir pēdējos piecus gadus deklarējušas savu pastāvīgo dzīvesvietu Rīgā, nav īres un pakalpojumu maksas parādu, kā arī piekrīt savu vienistabas dzīvokli pēc palīdzības saņemšanas atdāvināt pašvaldībai.
Grozījumi saistošajos noteikumos par palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā jāapstiprina Rīgas domei. Tie stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.
Karlīna Timofejeva
Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību
