Andris Bērziņš: divvalodības referendums sabiedrības sašķeltību neveicināja

Intervijā Latvijas Radio pirmdienas rītā viņš norādīja, ka referendums skaidri parādīja, ka vienīgā valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda un šī iemesla dēļ sašķeltības nav bijis. Tā bijusi interese tikai ļoti šaurai sabiedrības grupai.

"Pirmkārt, referenduma iniciatori bija ļoti šaura grupa, kas gribēja sevi parādīt. Referenduma rezultāts skaidri parādīja, ka Latvijā vienīgā valsts valoda ir latviešu, visi to skaidri saprot, ne tikai šeit, bet arī ārpus Latvijas robežām. Par sabiedrības sašķeltību, es domāju, te nekāda pamata nav runāt. Referenduma sagatavošanas laikā bija varbūt kaut kādas zināmas viedokļu atšķirības, bet par to, būt vai nebūt Latvijai, dzīvot vai nedzīvot Latvijā, neesmu dzirdējis, ka kāds būtu uz šī pamata atstājis Latviju. Nav nekāda pamata domāt, ka tas veicināja sabiedrības sašķelšanos ilgākā termiņā," uzskata prezidents.

Bērziņš atzina, ka šim procesam bijusi arī pozitīvā puse. Viens ļoti jūtīgs sektors ir nepilsoņi un šeit ar valodu saistība bijusi tieša. Valsts ieguldījums valodas stiprināšanā bijis ievērojams. Tika aktualizēti arī jautājumi, kas saistīti ar valodas mācīšanu skolās.

Bērziņš šā gada laikā apņēmies intensīvi strādāt, lai saprastu, cik liela ir tā nepilsoņu grupa, kas vēlas iegūt Latvijas pilsonību, bet tam pastāv kādi šķēršļi. Bērziņš neatbalsta automātisku pilsonības piešķiršanu, jo tāds process tomēr "nav pilnībā pieņemams". Bet vajag izvērtēt šķēršļus, kāpēc lojālie nevar iegūt pilsonību.

"Pirmkārt, jākonstatē grupas, kas grib, un iemesli, viens tiek risināts - valoda. Tajā virzienā acīmredzot būs jāpastrādā vēl vairāk," sacīja prezidents.

Vēl prezidents norādīja uz to, ka Latvijā ir daļa sabiedrības, kas iebraukusi pēdējā laikā. Latvijas reģionos parādās cilvēku grupas no zemēm, kas līdz šim Latvijā nebija raksturīgas. Tāpēc aktuāls ir jautājums arī par pamatizglītības valodu lauku rajonos.

Pirms gada Latvijā notika tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredzēja valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Pilsoņu vairākums to noraidīja.

Tāpat Bērziņš uzskata, ka ar jaunu darbavietu solījumiem dabūt atpakaļ latviešus no ārzemēm ir gandrīz neiespējami, jo atalgojums un sociālā sistēma nav salīdzināmas.

"Teikt, ka mums būs tik daudz darba vietu, brauciet atpakaļ, tas ir gandrīz neiespējami," sacīja Bērziņš.

Viņš uzskata, ka tautiešus neinteresē atgriešanās mājās, lai strādātu darba vietās ar viszemāko samaksu. Tāpat cilvēki ir saņēmuši pieeju sociālai atbalsta sistēmai, kas ir nesalīdzināmi labāka nekā Latvijā. "Vai tā ir ilgtspējīga, es šaubos, bet, lai šobrīd dabūtu cilvēkus uz šejieni, tie skaitļi, kas viņam paliek interesanti, vidējās algas, ir nesalīdzināmas lietas," sprieda Bērziņš.

Pēc prezidenta vārdiem, cilvēki jau dzīvi reiz šeit ir pazaudējuši un viņi nedarīs neko, lai vēlreiz viltos.

"Ja sakām, ka esam krīzi pārvarējuši pēc kopprodukta pieauguma, skatoties uz medmāsu algām, process turpinās un tas būtībā paātrinās. Cilvēki mācās valodas un cenšas šo zemi atstāt. Mums ir jāatrisina šīs lietas, kas saistītas uz vietas. (..) Cilvēki [tautieši ārzemēs] jau dzīvi reiz šeit ir pazaudējuši. Viņi nedarīs neko, lai vēlreiz viltos, tas nav iespējams," ir pārliecināts Valsts prezidents.

Bērziņš pagājušajā nedēļā uzturējās vizītē Īrijā, uz kuru ekonomiskās krīzes laikā izbrauca tūkstošiem iedzīvotāju.

Jau ziņots, ka valdība ir pieņēmusi tā saucamo reemigrācijas  plānu, kura galvenais mērķis ir sniegt praktisku palīdzību emigrējušajiem iedzīvotājiem, viņu ģimenēm, kas vēlas atgriezties un ir gatavi to darīt, lai strādātu Latvijā, dibinātu uzņēmumu vai attīstītu biznesa saiknes ar Latviju. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm līdz 2030.gadam Latvijā varētu veidoties 120 tūkstoši brīvu darbavietu.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA