LNO orķestris lūdz kultūras ministri būt aktīvākai
Latvijas Nacionālās operas (LNO) orķestra arodbiedrība izplatījusi atklātu vēstuli kultūras ministrei, kurā aicina ministri un Kultūras ministrijas pārstāvjus nekavējoties aktīvi iesaistīties orķestra izvirzīto problēmu risināšanā.
Orķestra arodbiedrība atgādina, ka 13.februārī LNO notika "Donoru diena", kurā piedalījās LNO orķestra mākslinieki, kas ar šo rīcību vēlējās pievērst administrācijas un valdības uzmanību savām prasībām – atjaunot pilna darba laika noslodzi. Šīs akcijas dēļ tika atcelts viens orķestra mēģinājums, bet pārējie trīs notika ar nepilnu orķestra sastāvu, vēstīts vēstulē, uzsverot, ka operas vadība par šo akciju tika savlaicīgi brīdināta.
Tāpat vēstulē minēts, ka ar "Donoru dienas" akciju bija arī vēlme pievērst uzmanību izdienas pensijām. Arodbiedrība norāda, ka mūziķa izglītībā jāiegulda 15‒18 gadu. Turklāt laikā, kad labākie profesionālie mūziķi Latvijas Nacionālajā operā un Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī saņem grašus, Labklājības ministrija rosina mūziķiem nākotnē liegt iespēju saņemt izdienas pensijas, orķestrī nostrādājot 25 gadus. Orķestra arodbiedrība atzīst, ka jau tagad trūkst motivācijas apgūt mūziķa profesiju un ir grūtības nokomplektēt sastāvu atsevišķās instrumentu grupās.
"Mūsu mērķis ir pievērst valdības un sabiedrības uzmanību profesionālo mūziķu un šīs nozares bezcerīgai situācijai, norādot kādas neatgriezeniskas sekas var radīt operas vadības bezdarbība, valdības vienaldzība vai Labklājības ministrijas tīša kaitniecība izdienas pensiju jautājuma risināšanā." teikst vēstulē, kuru LNO un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vārdā parakstījis orķestru arodbiedrību valžu priekšsēdētājs Aldis Grunde.
Tomēr līdz šim brīdim orķestra arodbiedrība neesot saņēmusi uzaicinājumu sēsties pie sarunu galda, un vienīgais pretarguments esot pārmetums, ka tā bijusi priekšsēdētāja priekšvēlēšanu aģitācija, teikts vēstulē ministrei, norādot, ka Operas festivāls notiks pēc vēlēšanām un tad tiks rīkota atkārtota akcija, turklāt ar sekām, kas nesīs valstij arī materiālus zaudējumus.
Mūziķu arodbiedrība uzsver, ka operas funkciju audita rezultātos bija norādīts, ka viens no uzdevumiem, lai īstenotu operas izaugsmes stratēģiju, ir pilna darba laika slodzes atjaunošana. Viņi pauž, ka operas likuma grozījumi un jaunas valdes apstiprināšana ir pārāk ieilgusi un nav redzams risinājums tuvākajā nākotnē.
Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne uzsvēra, ka Saeima janvāra beigās trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Nacionālās operas likumā, kas stāsies spēkā 1.martā, kuros ir precīzi iestrādāti visi nosacījumi operas jaunās valdes apstiprināšanai un paredzēts, ka līdz jūnija beigām tiks sagatavots un izsludināts attiecīgs konkurss.
Viņa norādīja, ka jaunās valdes kandidātiem būs jānāk ar savu operas attīstības redzējumu, tāpēc Kultūras ministrija plāno, ka jaunās valdes apstiprināšanas procesu varētu pabeigt gada nogalē.
Savukārt LNO administrācija pavēstīja, ka apgalvojums, ka LNO orķestra arodbiedrības pārstāvji līdz šim nav saņēmuši uzaicinājumu sēsties pie sarunu galda, ir nepatiess. Lai pārrunātu ar atalgojumu saistītās problēmas un meklētu to risinājumus, kā arī spriestu par Labklājības ministrijas izstrādāto koncepcijas projektu par izdienas pensiju piešķiršanu, LNO administrācija rīkoja tikšanos ar izpildītājmāksliniekus pārstāvošajām arodbiedrībām, uz kuru Grunde atšķirībā no LNO Neatkarīgo skatuves mākslinieku arodbiedrības pārstāvjiem neieradās.
LNO vadība nosūtījusi oficiālu vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei un labklājības ministrei Ilzei Viņķelei, kurā aicina neveikt izmaiņas pašlaik spēkā esošajā izdienas pensiju likumā.
Tāpat LNO administrācija norāda, ka Grunde, 13.februārī iniciējot orķestra mūziķu asins ziedošanas akciju, ir pārkāpis darba likumu, kas paredz, ka darbinieku pārstāvju tiesības izmantojamas tā, lai nemazinātu uzņēmuma darbības efektivitāti, kā arī uzsver, ka "Grundes darbības apzināti virzītas, lai vājinātu uzņēmuma darba efektivitāti un radītu uzņēmumam zaudējumus, kas jāsedz no kopējā operas budžeta".
"No visām LNO mākslinieciskajām struktūrām viszemāk atalgotie darbinieki ir kora un kordebaleta mākslinieki. Savukārt orķestra mūziķi LNO ir vieni no visaugstāk atalgotajiem, jo šajā struktūrvienībā strādājošo vidējā izpeļņa mēnesī pirms nodokļu nomaksas ir 654 lati. Starp citu, salīdzinājumā ar citiem Latvijas profesionālajiem orķestriem tieši LNO orķestra mūziķi saņem visaugstāko atalgojumu," norādījusi LNO administrācija.
BNS
