KNAB dubultstandarti - tiesas un Ģenerālprokuratūras lēmumu var ignorēt
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs turpina ignorēt gan tiesas, gan Ģenerālprokuratūras lēmumu, joprojām paturot virkni Ināras Vilkastes dzīvesvietas kratīšanā izņemtos priekšmetus.
Portālam Pietiek.com KNAB skaidroja: „Visi konkrētajā kratīšanā izņemtie priekšmeti un dokumenti jau ir atdoti to īpašniekiem un likumīgajiem valdītājiem, izņemot tos, kuru apgrozība ir aizliegta ar likumu vai pastāv iespēja, ka to apgrozība ir ar likumu ierobežota vai aizliegta.”
"Izskatās, ka KNAB savā darbībā izmanto dubultstandartus – no vienas puses publiski paziņo, ka pakļausies likumam, taču faktiski neskaidru iemeslu dēļ neatdod atpakaļ virkni kratīšanā izņemto dokumentu un priekšmetu. Kādas tieši ekspertīzes var veikt vizītkartei, 15 gadus vecai darbinieka apliecībai, piezīmju lapiņām, advokāta ordera kopijām un citiem tamlīdzīgiem priekšmetiem? Un kurā likumā, pēc KNAB domām, šo priekšmetu apgrozība ir aizliegta?" jautā zvērināts advokāts Edijs Vaznis.
Jau vēstīts, ka pērn, 21. novembrī, – trīs mēnešus pēc „steidzamas” kratīšanas atļaujas saņemšanas no Rīgas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesneša - Vilkastes mājā KNAB veiktajā kratīšanā izņēma virkni dokumentu un priekšmetu. To vidū bija arī daudzi tādi, par kuriem KNAB nespēja paskaidrot, kāds tiem sakars ar attiecīgo kriminālprocesu.
Janvāra sākumā šo kratīšanu par pretlikumīgi atzina Rīgas centra rajona tiesa priekšsēdētāja. Arī Ģenerālprokuratūra oficiālā atzinumā norādīja, ka KNAB izmeklētāja R. Kuzmas rīcība, neatgriežot visus kratīšanā izņemtos priekšmetus un dokumentus to īpašniekiem un likumiskajiem valdītājiem, ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 334.pantu.
Iepriekš aprakstītā situācija nav vienīgā reize, kad KNAB rīcībā var saskatīt visatļautības iezīmes.
KNAB ir apsūdzējis 76 gadus veco Ināras Vilkastes mājkalpotāju, kura iepriekšējo uzbrukumu dēļ gan I.Vilkastei, gan viņas meitai nobijās un 2008.gada 23.maijā neatvēra durvis KNAB izmeklētājiem, kuri vēlējās veikt kārtējo kratīšanu. Turklāt apsūdzība ir izvirzīta atbilstoši Krimināllikuma 296.pantam par tiesas sprieduma vai lēmuma tīšu neizpildīšanu, kas pēc būtības ir attiecināms uz amatpersonām. Jāmin, ka šī ir viena no lietām, kuru KNAB ierosinājis ārpus savai jurisdikcijai.
„Augstākās tiesas Senāta lēmums jau 2007.gadā skaidro, ka pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 296.panta ir saucamas personas, kurām atbilstoši likumam vai darba pienākumiem jāizpilda tiesas spriedums vai lēmums, kas stājies likumīgā spēkā, un kura to tīši nav darījusi. Mājkalpotāja, kura nobijās un neielaida mājās cilvēkus bez formas, nav tāda persona, tātad nevar tikt saukta pie kriminālatbildības atbilstoši iepriekš minētajam pantam,” skaidro Valērijs Ickevičs, zvērināts advokāts.
Pirmās instances tiesa šo lietu skata jau četrus gadus. Nākamā sēde notiks šā gada 11.martā. Lietas izskatīšana ir ieilgusi, jo liecinieki ir KNAB darbinieki, kuri it kā attaisnojošu iemeslu dēļ nevar ierasties uz sēdēm.
Karlīna Timofejeva, Foto: Bulls Press
