Putins negrib atdot ASV ebreju grāmatu krājumus

Jau vēstīts, ka ASV tiesa janvārī nosprieda, ka Maskavai jāmaksā iespaidīgs naudassods - 50 000 dolāru (26 300 latu) dienā - par tās atteikumu atdot ebreju grāmatu un rokrakstu krājumu, uz kuru pretendē arī Savienoto Valstu ortodoksālo jūdaistu organizācija.

Putins šo tiesas spriedumu nodēvēja par netaisnīgu un rosināja grāmatu un rokrakstu krājumu izlikt aplūkošanai Maskavā novembrī atklātajā ebreju muzejā, kas kļuvis par vienu no lielākajiem ebreju muzejiem pasaulē.

"Ja mēs šodien atveram Pandoras lādi un sākam apmierināt šādas prasības, tad šādiem prasījumiem nebūs gala, un nav skaidrs, pie kā tas novedīs," sacīja Putins. "Varbūt kādu dienu mēs to varēsim darīt, taču, pēc manām domām, šobrīd mēs pilnīgi neesam tam gatavi. Tas nav iespējams."

Vašingtonas apgabaltiesa pagājušajā mēnesī nolēma Krievijai piespriest maksāt naudassodu, jo tā nav izpildījusi iepriekšējo, vēl 2010.gadā amerikāņu tiesas pieņemto spriedumu.

Toreiz Vašingtonas tiesa nosprieda, ka tā dēvētā Šneijersona bibliotēka, kas glabājas Krievijas Valsts bibliotēkā, ir jānodod Ņujorkā bāzētajai ortodoksālo jūdaistu hasīdu organizācijai "Habad".

Šneijersona kolekcija ir senebreju grāmatu un rokrakstu krājums, kuru XX gadsimta sākumā izveidoja Ļubaviču hasīdu kopienas līderis Josifs Ichaks Šneijersons. Ļubaviči, kas atrodas Krievijā, mūsdienu Smoļenskas apgabalā, savulaik bijis hasīdisma centrs.

Reliģiskās kustības "Habad" biedri - Šneijersona garīgie mantinieki - mūsdienās dzīvo ASV un jau no 90.gadu sākuma pieprasa, lai viņiem tiktu atdota bibliotēka, kuru tie uzskata par svētu relikviju.

Vienu daļu Šneijersona bibliotēkas - 12 000 grāmatu - padomju vara nacionalizēja 1918.gadā, bet otru daļu - 25 000 rokrakstu - Šneijersonam izdevās izvest, kad viņš 1927.gadā no Padomju Krievijas emigrēja - no sākuma uz Latviju, bet 1934.gadā uz Poliju. 1939.gadā šī daļa nonāca nacistu rokās un tika aizvesta uz Vāciju. Savukārt pašam rabīnam ar amerikāņu palīdzību izdevās nokļūt ASV. Vācijā nonākusī Šneijersona bibliotēkas daļa pēc Trešā reiha sabrukuma līdz ar citiem trofeju dokumentiem nonāca Maskavā.

Kolekcija ir Krievijas Federācijas nacionālais īpašums un kā valsts īpašumam uz to tiek attiecināta tiesiskā imunitāte, norāda Krievijas Ārlietu ministrija.

Šneijersonu ģimenē nav likumīgu kolekcijas mantinieku, turklāt tā biedrībai "Habad" nekad nav piederējusi, vēl 2010.gadā skaidroja ministrija.

Pēc sākotnējā tiesas sprieduma Maskava aizliedza izvest no Krievijas mākslas darbus izstādīšanai ASV, bažījoties, ka tie tur varētu tikt arestēti.

LETA, Foto: AFP/LETA