Dzīvnieku aizstāvji vāc parakstus kažokzvēru audzēšanas aizliegumam
Dzīvnieku tiesību aizstāvji vāc parakstus, lai Latvijā tiktu aizliegts audzēt kažokzvērus, šādu aicinājumu portālā "Manabalss.lv" ievietojusi organizācija "Dzīvnieku brīvība", kas trešdien bija sarīkojusi arī preses konferenci.
Šī organizācija saņēmusi anonīmu sūtījumu ‒ sešās Latvijas zvēraudzētavās uzņemtus fotoattēlus un videomateriālus, kuros redzamas lapsas un ūdeles ar fiziskās un psihiskās veselības problēmām. Organizācija tiesībsargājošajās iestādēs pagaidām nav vērsusies, bet varētu to darīt, trešdien sacīja kampaņas "Kažokādas otra puse" koordinators Aivars Andersons.
Dzīvnieku draugi uzskata, ka vienīgā iespēja izturēties humāni pret lapsām, ūdelēm un citiem tā sauktajiem kažokzvēriem esot tos neaudzēt, jo dzīvniekiem ir grūti nodrošināt tādus apstākļus kā dabiskajā vidē.
"Mūsdienu zinātniskie pētījumi liecina, ka zvēraudzētavās nav iespējams audzēt savvaļas dzīvniekus ‒ lapsas, ūdeles un šinšillas ‒, nesagādājot viņiem nopietnas fiziskās un psihiskās veselības problēmas. Zvēraudzētavās dzīvnieki tiek audzēti ļoti šauros drāšu sprostos," aizliegumu pamato organizācija.
"Dzīvnieku drauga fonda" pārstāve Laura Karnīte trešdien preses konferencē uzsvēra, ka arī iepriekš kažokādu ieguves jautājums ir bijis aktualizēts, bet nekad tik uzskatāmi.
"Tā ir pirmā reize, kad sabiedrības rīcībā nonākuši materiāli, kuri apliecina, ka tas, kas notiek kažokzvēru audzētavās, nav kaut kur tālu prom, tas ir tepat Latvijā ‒ tepat blakus 300 tūkstoši dzīvnieku pavada savu dzīvi ciešanās un mokās līdz pat savai nāvei," norādīja Karnīte.
"Stāsts ir par to, vai dzīvnieku ciešanām ir kāds attaisnojums? Vai dzīvniekam novilkta āda sabiedrībā ir prece, bez kuras nevaram iztikt, un vai tas ir bizness, uz kura gribam veidot Latvijas labklājību? Es domāju, ka nē," teica Karnīte.
Dzīvnieku tiesību aizstāve Inga Tetere-Frolova uzskata, ka kažokzvēru audzēšanas aizliegums nav utopija, lai gan tas nenotiks uzreiz. Ja izdosies savākt desmit tūkstošus parakstu, lai iniciatīva nonāktu Saeimā un gūtu politisku atbalstu, tad tam, visticamāk, būtu jānosaka pārejas periods.
Viņa pastāstīja, ka Nīderlandē 2012.gada beigās aizliegta kažokzvēru audzēšana. "Mēs ar savām dažām fermām arī tam varētu sekot. Tas ir darīts tikai ētikas vārdā," uzsvēra Tetere-Frolova.
Viņa arī minēja, ka šo jautājumu varētu risināt, nosakot stingras dzīvnieku labturības prasības, piemēram, lapsām vajag simts kvadrātmetru platību, lai tās justos kā dabā. "Tiklīdz šāda prasība stājas spēkā, kažokus ražot vispār ir neizdevīgi. Ja kažokam vajag līdz 130 dzīvnieku, kažoks maksātu miljonu," paskaidroja pasākuma dalībniece. Organizācijas uzskata, ka būtisks ir jautājums, kas ir valstis, kam Latvija vēlas līdzināties, jo Ķīnā arī suņu un kaķu ādu izmantošana esot norma.
Jau ziņots, ka dzīvnieku tiesību aizstāvības biedrībai "Dzīvnieku brīvība" iesūtītajos materiālos redzami lapsu un ūdeļu turēšanas apstākļi sešās Latvijas zvēraudzētavās. Dzīvnieki cieš no dažādiem savainojumiem, augoņiem, ielaistām brūcēm, infekcijām un skeleta deformācijām. Nofilmēti arī antisanitārie apstākļi.
BNS
