Valstij būs jāmaksā 20 000 latu kompensācija bojāgājušā izpletņlēcēja mātei

"Konceptuāli tā, protams, ir uzvara, juridiskie apsvērumi bija pietiekami sarežģīti. Cits jautājums, vai pareizi, ka dzīvība Latvijā ir novērtēta tā, kā novērtēta," aģentūrai BNS sacīja prasītājas zvērināts advokāts Aldis Gobzems.

AT Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā izskatīja AM kasācijas sūdzību un prasītājas pārstāvja pretsūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu lietā par karavīra bojāeju izpletņlēkšanas apmācību laikā. Uzklausījis lietas dalībniekus, Senāts atstāja negrozītu AT Civillietu tiesu palātas 2011.gada 24.maija spriedumu, ar kuru daļēji apmierināta karavīra mātes prasība par Latvijas Republikas AM un NBS personā rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu un par labu prasītājai no Latvijas valsts AM personā piedzīti 20 tūkstoši latu. Senāts trešdien pasludināja sprieduma rezolutīvo daļu.

Senāta tiesas sēdē AM un NBS pārstāvji lūdza tiesu atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu un nodot lietu jaunai izskatīšanai, lai vispusīgi izvērtētu lietā esošo izmeklēšanas ziņojumu.

Prasītājas pārstāvis Gobzems lūdza atcelt spriedumu prasības neapmierinātajā daļā, jo, pēc viņa uzskata, prasība ir apmierināma pilnā apmērā. Gobzems pauda viedokli, ka nevienā likumā nav noteikts, ka jebkāda kompensācija vai apdrošināšana ietver atlīdzību par morālo kaitējumu. Turklāt prasītājas pārstāvis atzina, ka prasītāja nav saņēmusi nekādu atlīdzību saistībā ar dēla bojāeju ne apdrošināšanas, ne kompensācijas veidā.

Pēc Gobzema uzskata, tādējādi morālā kaitējuma apmērs ir individuāli vērtējams jautājums un šajā gadījumā nebūtu jāpiemēro Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums.

Prasītājas pārstāvis jau 2008.gadā izvirzīja prasību Rīgas apgabaltiesā par Latvijas Republikas rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzinājumu 400 tūkstošu latu apmērā. Prasības pieteikumā norādīts, ka 2006.gada maijā NBS Speciālo uzdevumu vienībā notika praktisko lēcienu nodarbības ar izpletni, kuru laikā piedalījās un gāja bojā NBS seržants, iekrītot ar izpletni Daugavā un noslīkstot, nesaņemot nekādu palīdzību no nodarbību organizētājiem.

Pēc karavīra mātes uzskatītā, dēla nāves iemesls bija Latvijas Republikas institūciju un to amatpersonu prettiesīga rīcība, nenodrošinot praktisko izpletņlēkšanas nodarbību pienācīgu drošību un atbilstību NBS normatīvu prasībām. Pēc prasītājas domām, valsts sociālā apdrošināšana uz morālā kaitējuma atlīdzināšanas gadījumiem neattiecas, tādēļ arī bojāgājušā karavīra mantiniekiem piešķirtā naudas summa 50 tūkstošu latu apmērā nekompensē ciešanas, kādas valsts ar savu prettiesīgo rīcību ir nodarījusi ģimenei.

Gan pirmā, gan apelācijas instances tiesa prasību apmierināja daļēji un piedzina no Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas personā par labu prasītājai morālā kaitējuma atlīdzību 20 tūkstošu latu apmērā.

Atbildētāja AM prasību neatzīst. Ar AM pavēli tikusi izveidota speciāla izmeklēšanas komisija, kuras slēdziens apstiprina, ka karavīrs gājis bojā, pildot dienesta pienākumus. Saskaņā ar Militārā dienesta likuma 52.panta sestās daļas 2.punktu karavīra mantiniekiem piešķirta vienreizēja kompensācija 50 tūkstošu latu apmērā, lai kompensētu nelaimes gadījuma dēļ radušās sekas un samazinātu pārdzīvojumus karavīra ģimenes locekļiem.

Turklāt atbilstoši Militārā dienesta likuma 53.panta septītajai daļai nodrošināta arī apbedīšanas izdevumu segšana. Valsts AM un NBS personā esot centusies nodrošināt maksimāli labvēlīgu atbalstu bojāgājušā ģimenes locekļiem. Morālo atbildību par negadījumu un vairākiem pārkāpumiem dienesta plānošanā, organizēšanā un izpildē kontekstā ar notikušo negadījumu uzņēmies NBS komandieris, atkāpjoties no amata.

Pilns Senāta nolēmums būs pieejams pēc 15.aprīļa.