PVD direktors: jāuztraucas nevis par zirga gaļu, bet gan e-vielām produktos

Ja zirga gaļa veselībai nav kaitīga, tad E-vielas var nodarīt būtisku kaitējumu cilvēka veselībai – radīt gan nervu darbības traucējumus, gan saindēšanos, gan ļaundabīgu audzēju rašanos.

„Patiesībā sabiedrībai vairāk būtu jāuztraucas par E vielām, kuras marķējumā gan piemin, bet nenorāda to koncentrāciju. Jo tās ir ķīmiskas vielas, kas lielākā koncentrācijā var izraisīt dažādas blaknes, sākot ar īslaicīgiem nervu darbības traucējumiem līdz pat kancerogēnam efektam. Katrai vielai ir noteikts, kādā koncentrācijā to drīkst lietot. Izmantojot lielāku daudzumu, nekā vajadzīgs konservējošam efektam, var iespaidot veselību,” intervijā „Latvijas Avīzei” saka Balodis.

Tāpat PVD ģenerāldirektors norāda, ka PVD gada laikā saņem ap 3000 patērētāju sūdzību, vidēji desmit sūdzību dienā, un 40% no tām izrādās pamatotas. Un atklātie pārkāpumi ir daudzreiz satraucošāki nekā zirga gaļas klātbūtne atsevišķos produktos.

Poļu tomāti un Holandes burkāni pārvēršas par Latvijas produkciju. Bojātus salātus no lielveikaliem uzglabā garāžā

Par atklātajiem pārkāpumiem, kurus ne vienmēr izdodas novērst, Balodis „Latvijas Avīzei” saka:

„Pirms mēneša Centrāltirgū pārbaudījām autotransportu, kas pieved gaļu, – tikai daļai bija pavaddokumenti. Šī partija tika apturēta, bet vēlāk tik un tā nelegālā gaļa parādījās tirgū. Sākusi strādāt PVD informācijas analīzes un ātrās reaģēšanas daļa, kuras uzdevums ir izskaitļot nelegālus darboņus, falsificētus produktus, vietējo produktu aizstājējus.

Bez plānveida un dažādām ārpuskārtas pārbaudēm pagājušajā gadā veicām arī septiņas kompleksas tematiskās pārbaudes, kurās skatījām tieši marķējumu. Skaļākais gadījums bija Polijas tomāti, kurus importētājfirma nākamajai firmai pārdeva jau kā Latvijas tomātus, trešā firma nodeva „Maxima” lielveikalu ķēdē kā vietējos. Lielu apjomu tomātu izņēmām no tirdzniecības.

Tūdaļ sāksies augļu un dārzeņu sezona un droši vien atkal visi tirgos Latvijas gurķus, no kuriem liela daļa te nemaz nebūs audzēti. Te nesen tirdzniecībā maisiņos ar marķējumu „Audzēts Latvijā” bija skaisti burkāni – izrādās, ražoti Holandē. Taisnojās, ka vairumtirdzniecības bāzē kļūdījušies iesaiņojot.

Mēs pat esam atraduši noliktavu, kur drukāto termiņu notīra ar nagu lakas noņēmēju un ar rokas „videojet” uzdrukā jaunu.

Pagājušā gada beigās uzgājām nelegālu veikalu Rīgā, Tapešu ielā, kur tirgoja salātus, kuru derīguma termiņš bija beidzies un kas bija nākuši no veikaliem „Iki” un „Maxima”. Tos pirms pārdošanas uzglabāja garāžā. Šis skandāls ir daudz lielāks un par to būtu jāsatraucas daudz vairāk nekā par zirga gaļu, jo šajā gadījumā bija bojāti produkti un reāls risks patērētāju veselībai.”

Balodis piebilst, ka Eiropu pārņēmušajam zirga gaļas skandālam „nav nekāda sakara ar pārtikas drošumu”.  Jautāts, vai Latvijā zirga gaļas skandāls savā būtībā ir izvērties tādēļ, lai aizsargātu patērētāju tiesības, Balodis norāda:

 „Jebkurš skandāls tiek izmantots, lai paregulētu tirgu. Visvieglāk to izdarīt, atrodot trūkumus ievestajā produkcijā. Tas ir jautājums Eiropas Komisijai: vai uzdevums bija meklēt zirga gaļu vienam otra produktos vai pirmkārt saprast, kas notiek savās mājās? Pamatuzraudzība jāvērš uz to, lai konkrētajā valstī saražotie produkti būtu droši un nekaitīgi.”

Te jāpiemin, ka zirga gaļas skandālu izraisīju attiecīgo valstu veterinārie dienestu ar skaļiem paziņojumiem, ka par zirga gaļas klātbūtne liellopu gaļas izstrādājumos atklāta nevis pašu zemes ražotajos produktos, bet gan citu valstu izstrādājumos. Briti to atrada franču lazanjā, vācieši – poļu gulašā, čehi – zviedru frikadelēs, slovēņi – luksemburdziešu lazanjā, raksta „Latvijas Avīze”.

„Cik liela ir šī problēma? Pērn Latvijā nokauti 416 zirgi salīdzinājumā ar apmēram simt tūkstošiem nokautu liellopu un vairāk nekā trīssimt tūkstošiem nokautu cūku. Tas ir maziņš piliens, kas ir pārvērties skandālā. Ikdienas procedūrā tas būtu nopelnījis administratīvo protokolu, sodu un tas nekur skaļi neizskanētu,” teic Balodis.

Kasjauns.lv/Foto: Lita Krone/LETA