Realitāte Latvijas cietumos: tikai 11 psihologi uz daudziem tūkstošiem ieslodzīto
Latvijas cietumos ieslodzītajiem nav iespējams nodrošināt pietiekoši plašu psiholoģisko palīdzību, jo zemā atalgojuma dēļ tajos trūkt psihologu, pirmdien intervijā Latvijas televīzijas raidījumam "Labrīt, Latvija!" atzina Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieks Visvaldis Puķīte.
Viņš sacīja, ka šobrīd cietumos kopumā ieslodzītos 6030 cilvēkus apkalpo kopumā tikai 11 psihologi, kuru alga mēnesī nepārsniedz 350 latu. "Šiem ir jābūt motivētiem un labi izglītotiem profesionāļiem, tomēr šādas algas dēļ tie neraujas strādāt ieslodzījumu vietu pārvaldē," norādīja Puķīte.
Komentējot situāciju, saistībā ar nesen Latvijas cietumos konstatētajiem ieslodzīto pašnāvību gadījumiem, Puķīte sacīja, ka tie nav saistīti ar vardarbību, tomēr precīzi lietas apstākļi tiks noskaidroti uzsāktajos kriminālprocesos. "Ja cilvēks ir šādi noskaņots, viņš no jebkura apģērba, vada vai striķa gabala var uztaisīt [pašnāvības izdarīšanai nepieciešamo] cilpu," atzina IeVP šefs, piebilstot, ka nesen notikušās pašnāvības ir liela psiholoģiska trauma gan citiem ieslodzītajiem, gan cietuma darbiniekiem.
Vienlaikus gan Puķīte norādīja, ka ar jebkuru ieslodzīto tiek uzsākts darbs, līdz ko viņš ierodas cietumā. Ar viņu tiek veikta pārrunas un viņa prasības, ja tās ir saistītas ar ieslodzītā psiholoģisko komfortu, atrodoties ieslodzījuma vietā tiek maksimāli izpildītas. Vajadzības gadījumā cietumnieks tiek pārsūtīts soda izciešanai uz citu kameru, vai pat citu cietumu.
IeVP vadītājs arī atzina, ka arī pašlaik soda izciešanas gaitā ar cietumniekiem tiek strādāts, lai tos gatavotu atgriešanai dzīvē pēc ieslodzījuma. Kā viena no šādām iespējām viņiem tiek piedāvāts darbs, tomēr sākotnēji ne visi ieslodzītie to izvēlas darīt. Vēlāk gan, laikam ejot, ieslodzītie savas domas ir maina un iesaistās kā darbā, tā arī iegūst izglītību un iesaistās dažādās reliģiskās aktivitātēs.
Puķīte arī atzinīgi novērtēja nesen spēkā stājušos grozījumus likumdošanā, kas ļaus no ieslodzījuma iznākt lielai daļai cilvēku. Pēc viņa domām, ilgstoši atrodoties ieslodzījumā, cilvēki zaudē saikni ar sabiedrību un ģimeni, savukārt atrodoties brīvībā tiem ir iespējas strādāt un maksāt nodokļus.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka aizvadītajā nedēļā Latvijā ieslodzījuma vietās tika konstatēts jau otrais pašnāvības gadījums, kad Valmieras cietumā pakārās 1975.gadā dzimis vīrietis. Pēc šī gadījuma tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Nacionālā apvienība) IeVP uzdeva steigšus meklēt risinājumus, kā novērst šādus pašnāvību gadījumus. Tādējādi līdz 15.martam IeVP ministram jāsagatavo informācija par cietumos jau veiktajiem preventīvajiem pasākumiem ieslodzīto pašnāvības risku atpazīšanai un novēršanai.
Pērn cietumos veiktas septiņas pašnāvības.
BNS, Foto: Ieva Čīka/LETA
