Sabiedrībā atšķirīgi viedokļi par 16.marta un 9.maija atzīmēšanu
Ja vairums latviešu atbalsta 16.marta oficiālu atzīmēšanu, bet nepiekrīt 9.maija oficiālai atzīmēšanai, tad absolūtais vairums krievvalodīgo respondentu atbalsta 9.maija atzīmēšanu, bet nepiekrīt 16.marta atzīmēšanai, secināts Latvijas sociālās atmiņas monitoringā.
Līdzās jautājumiem par Otrajā pasaules karā abās frontes pusēs karojušo Latvijas iedzīvotāju tēlu 2012.gada aptaujā tika noskaidrota iedzīvotāju attieksme pret neoficiālajām atzīmējamajām dienām - 16.martu un 9.maiju, tostarp par to, vai šie datumi būtu iekļaujami oficiāli atzīmējamo dienu kalendārā.
Iegūtie dati parāda, ka sabiedrībā ir pietiekami liels atbalsts abām atzīmējamajām dienām, tomēr 9.maiju kā oficiālu piemiņas dienu vēlētos redzēt ievērojami lielāks respondentu īpatsvars.
Atbalsts šo dienu atzīmēšanai lielākajās etnolingvistiskajās grupās ir izteikti asimetrisks. Ja vairums latviešu jeb 55,8% atbalsta 16.marta oficiālu atzīmēšanu, bet 53,2% nepiekrīt 9.maija oficiālai atzīmēšanai, tad absolūtais vairums krievvalodīgo respondentu jeb 77,1% atbalsta 9.maija atzīmēšanu, bet 69% nepiekrīt 16.marta atzīmēšanai. Turklāt piektdaļa latviešu respondentu uzskata, ka neviena no šīm dienām nav jāiekļauj oficiāli atzīmējamo dienu kalendārā, bet krievvalodīgo vidū tā domā tikai 11,7%.
Pētnieki secinājuši, ka kopumā latviešu attieksme pret abām dienām ir daudz sašķeltāka, proti, nozīmīgs aptaujāto īpatsvars jeb 30,9% neuzskata, ka 16.marts būtu oficiāli atzīmējama diena, bet 32,9% uzskata, ka 9.maijs ir jāatzīmē. 38,8% latviešu respondentu, kas 16.martu vēlētos redzēt kā oficiāli atzīmējamu dienu, par tādu atzīst arī 9.maiju.
"Latviešu vidū var biežāk sastapt krievvalodīgajiem raksturīgo izpratni un attieksmi pret 16.martu un 9.maiju. Savukārt krievvalodīgo kopienā alternatīvam skatījumam uz abām piemiņas dienām, piemēram, 16.marta atbalstīšana un 9.maija neatbalstīšana ir visnotaļ margināla loma," akcentēts pētījumā.
Vienlaikus pētījuma autori gan norāda, ka liela daļa to krievvalodīgo -76,9% -, kas piekrīt 9.maija iekļaušanai oficiāli atzīmējamo dienu kalendārā, atzīst, ka viņiem ir pieņemams, ka dažādas cilvēku grupas dažādi skaidro Latvijas 20.gadsimta vēstures notikumus.
Turpretī no latviešu respondentiem, kas atbalsta 16.martu kā oficiālu atzīmējamo dienu, tikai 47,1% piekrīt šādam plurālistiskam skatījumam. Pētnieki pieļauj - lai arī krievvalodīgie iedzīvotāji neatbalsta 16.martu kā piemiņas dienu, viņi ir atvērtāki idejai par abu piemiņas dienu līdzāspastāvēšanu publiskajā telpā. Turpretī latvieši ir daudz sašķeltāki savos uzskatos gan par piemiņas dienām, gan par to līdzāspastāvēšanas iespējām.
