Advokāts: KNAB darbinieku saskaņotās liecības vieš aizdomas par nepilnībām izmeklēšanas procesā
Viedokļi

Advokāts: KNAB darbinieku saskaņotās liecības vieš aizdomas par nepilnībām izmeklēšanas procesā

Jauns.lv

Tas, ka visi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki uzņēmējas Ināras Vilkastes teju 80 gadu vecās mājkalpotājas tiesas procesā ir snieguši pilnīgi vienādas liecības, rada aizdomas, ka izmeklētājs šai lietai ir piegājis formāli, pastāstīja zvērināts advokāts Aivars Bērziņš.

Advokāts: KNAB darbinieku saskaņotās liecības vieš...

Nākamā tiesas sēde šajā lietā ir noteikta pēc pusgada – oktobra sākumā -, kur aizstāvība situācijas noskaidrošanai plāno kā liecinieku izsaukt izmeklētāju, kas apkopojusi šīs liecības pirmstiesas izmeklēšanā.

„Izskatot liecinieku – KNAB – sniegtās liecības, nācās secināt, ka tās burtiski ir vārds vārdā vienādas. Tas ir, vienāds ir gan saturs, gan veids, kā tās ir formulētas. Paši liecinieki nevarēja izskaidrot šo situāciju. Manuprāt, tas liecina par to, ka pilnvērtīgas izmeklēšanas un situācijas noskaidrošanas, iespējams, nav bijis vispār – drīzāk izmeklētāja ir iedevusi visiem lieciniekiem parakstīt vienu un to pašu tekstu, nedaudz to modificējot. Rodas iespaids, ka šāda prāva nepieciešama vien pašam KNAB, lai demonstrētu savu varas pozīciju un nevienam neienāktu prātā nelaist KNAB savā mājā,” norādīja Bērziņš.

Bērziņš arī paskaidroja, ka šajā gadījumā lieta ir ierosināta uz visai apšaubāma pamata, tas ir, it kā par tiesas lēmuma izpildes kavēšanu. Faktiski KNAB darbinieki iespēju iepazīties ar tiesas lēmumu, uz kura pamata viņiem tika atļauta kratīšana Vilkastes dzīvesvietā 2008.gadā, deva tikai pēc iekļūšanas mājā.

„Šis tiesas lēmums drīzāk ir par to, vai Latvija ir policejiska valsts, kur atsevišķas institūcijas stāvēs pāri likumam, vai tomēr tiesiska valsts, kur visiem ir viens likums. Šobrīd KNAB darbinieki acīmredzot uzskata, ka pietiek pateikt, ka ir kratīšanas lēmums un pat luksaforiem krustojumos būtu jāpārslēdzas uz zaļo gaismu. Pretējā gadījumā notiks tiesas lēmuma izpildes kavēšana,” secināja Bērziņš.

Kopumā pret Vilkastei pietuvinātām personām ir ierosinātas divas šādas lietas atbilstoši vienam un tam pašam Krimināllikuma 296.pantam par tiesas sprieduma vai lēmuma izpildes kavēšanu.

Līdzīgs liktenis 2008.gadā piemeklēja SIA „REE” darbinieci. SIA „REE” īrē biroja telpas, kas pieder Vilkastei. Arī šajā gadījumā KNAB darbinieki tā vietā, lai veiktu telpās kratīšanu, uzsāka diskusiju par durvju atvēršanu ar pārbijušos darbinieci, kuru vēlāk apsūdzēja tiesas lēmuma izpildes kavēšanā.

Lietā pret SIA „REE” darbinieci pirmās instances tiesa jau lēma, ka izvirzītā apsūdzība nav pamatota, tomēr prokurors tiesas spriedumu pārsūdzēja. „Nākamajā otrdienā, 19.martā, gaidāmais otrās instances lēmums šajā lietā, parādīs apgabaltiesas viedokli šajā strīdīgajā situācijā,” uzskata Bērziņš.

Uzņēmēja Ināra Vilkaste pastāstīja, ka saistībā ar abiem šiem gadījumiem viņa ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu pārtraukt viņas un viņai pietuvināto cilvēku vajāšanu. „Neskatoties uz to, ka manas prombūtnes laikā mana mājkalpotāja neatver manas mājas durvis, kad pie manis uz kratīšanu ierodas KNAB un pēc tam par to ierosina krimināllietu, prokuratūra apgalvo, ka man ar šīm lietām nav nekāda sakara,” paskaidroja Vilkaste.

Karlīna Timofejeva/Foto: Ieva Čīka/ LETA