Sešgadīgo Taurenes meitenīti sakodušais suns likvidēts

Abiem sekoja savā vaļā klaiņojošs suns, kas kļuva aizvien niknāks. Brālis centās māsu nosargāt, paņemot viņu rokās, bet tas neizdevās.

Suns sekoja, līdz kļuva nevaldāms un kampa ar zobiem meitenei sejā, saplēšot vaigu un caurkožot žokli. Bērnu nogādāja slimnīcā. Izskanēja, ka viņa baidās atgriezties mājās – ja nu atkal uz ceļa būs agresīvais suns.

Vismaz par to bērnam vairs nav jābaidās, noskaidroja Kasjauns.lv. Suni desmit dienas novēroja Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki, secinot, ka tas nav slims ar trakumsērgu. Iesniegumu par suņa eitanāziju uzrakstīja tā īpašniece, un 20. februārī dzīvnieks likvidēts.

Runa gan ir par formālo saimnieci, vairāk nekā pirms gada viņa suni atdevusi dzīvot tuvējā fermā – jo tas jau bija sakodis vienu bērnu. Lai arī fermas strādnieki solījušies suni turēt ķēdē, tas klīdis apkārt. Nu vainu uzņēmusies kādreizējā saimniece, lai arī īsti atbildīga viņa nav.

“Meitene turpina ārstēties ambulatori, mēs esam pieprasījuši medicīniskos dokumentus, lai noteiktu miesas bojājumu pakāpi,” stāsta Cēsu Kārtības policijas priekšniece Inga Kovaļevska. No tā atkarīga iespējamā apsūdzība. Kovaļevska zina teikt, ka suņa īpašniece cietušā bērna ģimenei ir samaksājusi vismaz daļu materiālās kompensācijas. Suņa kostās brūces dzīst ilgi un smagi, bet vēl draud arī psiholoģiska trauma.

“Problēma ir visā valstī, lielai daļai cilvēku ir pārliecība, ka suns nav jāsien, lai staigā savā vaļā. Un tad suņu laikā viņi pat pulcējas kopā baros,” stāsta Kovaļevska, uzsverot, ka ir arī godprātīgi suņu saimnieki, kas apzinās savu atbildību pret citiem cilvēkiem. “Šogad ļoti daudz cilvēku ir sarosījušies un raksta policijai iesniegumus par nepieskatītiem, klaiņojošiem suņiem,” policiste ir gandarīta, ka ļaudis nav vienaldzīgi.

Atbildība pret apkārtējiem

Ja suns saplosa mājdzīvniekus, piemēram, aitas, kodēja saimniekam paradoksālā kārtā kriminālatbildība nedraud. “Cilvēki to nesaprot, bet likums neparedz atbildību par suņa nodarītu mantisko kaitējumu. Tā ir nepilnība likumā,” teic Kovaļevska. Tādējādi cietušais vēl spiests uz sava rēķina tiesāties par zaudējumu piedziņu, bet nolaidīgais suņa īpašnieks var arī neko nesamaksāt, jo ir pliks un nabags.

Tikmēr cēsnieks Aleksandrs Grunte izsludinājis parakstu vākšanas kampaņu likumdošanas iniciatīvai, kas aizliegtu suņu turēšanu pie ķēdes. Kovaļevska uzskata, ka, protams, suni var neturēt piesietu, bet – ja saimnieks var garantēt, ka dzīvnieks nevienam neuzbruks (izņemot, protams, zagļus).

Pieredze liecina, ka suns var pārlēkt pāri arī augstam žogam, turklāt turēšana pie ķēdes nekādā ziņā neatbrīvo saimnieku no pienākuma mājas sargu pienācīgi barot, nodrošināt ūdeni un citādi aprūpēt. Laukos ar sētu apjozt daudzus īpašuma hektārus arī nebūs tik vienkārši. “Tā ir liela atbildība, gan pret dzīvnieku, gan pret citiem cilvēkiem, apzinoties, ko viņš var nodarīt,” piebilst Kovaļevska. Starp citu, suņus pie ķēdes var redzēt pat dzīvnieku patversmēs, kuras nekādi nevar vainot ļaunā attieksmē pret četrkājainajiem draugiem.

Cits šokējošs gadījums piedzīvots 11. janvāra vakarā Lielvārdes pievārtē – divi suņi uzbruka 54 gadus vecai sievietei, kad viņa gāja pāri laukam. Par laimi, to ieraudzīja kaimiņš, sieviete jau gulēja zemē, seju iespiedusi sniegā, lai suņi netiek klāt, bet tie plosīja viņas rokas.

Nelaimīgā cieta sāpes vēl divas dienas, līdz pat 13. janvārim – viņa nezvanīja neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, baidoties, ka nespēs samaksāt par veselības aprūpi. Tā ir vēl viena asa sociālā problēma – nabadzības dēļ cilvēki baidās saukt ārstus. Lai arī par ātro palīdzību nav jāmaksā, tomēr pacienta iemaksa par slimnīcā pavadīto laiku gan ir paredzēta. Ogres slimnīcā par vienu dienu jāšķiras no 9,50 latiem, bet līdzmaksājums par nelielu operāciju ķirurģijas un traumatoloģijas nodaļā ir 15 latu.

Ogres rajona slimnīcas vadītājs Dainis Širovs atzina, ka tik stiprus suņu kodumus viņš savā 25 gadus ilgajā ārsta praksē nav pieredzējis. Sievietei bija izkosti miesas gabali, nebija nosargājis pat ziemas apģērbs. Vietējie norāda uz kādu privātmāju, kur aiz žoga dzīvo divi lieli suņi. Un neviens nezina, kad tie atkal tiks ārā izskrieties. Mierinājumam – citi uzbrukumi nav pieredzēti. Policija turpina izmeklēšanu un izskata dažādas versijas, bet Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nav saņēmis iesniegumu ar lūgumu izvērtēt suņu bīstamību.

Zīdaini saplosa pašu suns

Pērn Latvijā ar PVD lēmumu iemidzināts viens suns – bokseris, kas Purvciemā saplosīja pašu ģimenes bērnu, astoņus mēnešus vecu meitenīti, kura nelaimīgā kārtā pierāpoja pie dzīvnieka brīdī, kad tas ēda. Pārsteidzoši, bet suņa saimnieki bijuši pat noskaņoti savu mīluli aizstāvēt, nevis iemidzināt...

“Testi neliecināja, ka suns ir agresīvs, tomēr bojā bija gājis bērns. PVD uzskatīja, ka tas liecina par draudiem sabiedrībai, un izlēma par eitanāziju,” Kasjauns.lv teic PVD preses sekretāre Ilze Meistere. Kopumā pagājušajā gadā dienests saņēmis 30 iesniegumu, lūdzot novērtēt, vai suns ir agresīvs. Astoņi atzīti par bīstamiem, atlikuši septiņi, un īpašniekiem jāievēro noteiktas prasības. Piemēram, jārūpējas, lai mīlulis patvaļīgi neizkļūtu no teritorijas, vedot pastaigā, tam ap kaklu jābūt izturīgai siksnai un atšķirības lentei, uzpurnim, kas nepieļauj iespēju iekost. Turklāt bīstamu suni pastaigā drīkst izvest pilngadīga persona, kas spēj to pārvaldīt suni.