Eksāmenu dēļ skolēns netiek uz slēpošanas kūrortu; vecāki sūdzas Satversmes tiesā. VIDEO
Kādas Rīgas vidusskolas audzēkņa vecāki ar sūdzību pret Izglītības un zinātnes ministriju vērsušies Satversmes tiesā, jo pēkšņais ministrijas lēmums vidusskolēniem likt kārtot centralizētos angļu valodas eksāmenus martā nav ļāvis ģimenei doties ieplānotā atpūtas braucienā uz ārzemju slēpošanas kūrortu.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka pagājušā gada decembrī Izglītības un zinātnes ministrija paziņoja, ka uzsāk kardinālu centralizēto vispārizglītojošo skolu beidzēju eksāmenu pārkārtošanu, lai tos abiturienti kārtotu ātrāk. Pirmā izmaiņa bija tā, ka nolēma angļu valodas eksāmenu kārtot nevis beidzoties mācību gadam, kā tas bija līdz šim, bet gan pavasara brīvdienās – marta beigās.
Tas radīja apmulsumu un neērtības gan daudziem skolēniem un pedagogiem, gan arī vecākiem. Noteikumi tika mainīti spēles gaitā – mācību iestādēm bija jāpārkārto mācību plāns, kas bija apstiprināts uzsākot mācību gadu – septembrī, skolēniem tas saīsināja laiku, lai gatavotos eksāmeniem, bet daudzām ģimenēm izjauca plānus kā pavadīt pavasara brīvdienas. Šonedēļ gandrīz 19 000 vidusskolu pēdējās klases audzēkņiem, kuri bija nolēmuši kārtot angļu valodas eksāmenu, atpūtas vietā vajadzēja doties uz skolu.
Rīgas 28. vidusskolas direktors, kādreizējais Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas priekšsēdētājs, Guntars Jirgensons „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” teica, ka vienas skolas audzēkņa vecāki jau esot sūdzējušies Satversmes tiesā par neērtībām, ko radījusi eksāmena pārcelšana. Viņi iegādājušies biļetes uz slēpošanas kūrortu rudenī, kad nav bijis zināms par pārcelto pārbaudījumu. „Notiekošais ir viens mazs elements reformu procesā, taču simptomātisks, jo viss notiek šādi – ar pēkšņiem un neprognozējamiem rāvieniem,” konstatē skolas direktors.
Skolas direktors „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” teic, ka neērtības pirmām kārtām radušās tādēļ, ka lēmumu par to, ka eksāmens notiks martā, Ministru kabinets pieņēmis pērnā gada decembrī. Līdz ar to tas ietekmējis skolas darba organizāciju: mācību viela tiek saplānota no 1. septembra, sadalot apgūstamo pa stundām, līdz ar to nācās zaudēt divus mēnešus un sagatavot skolēnus daudz īsākā periodā. „Pārkombinējām stundu sarakstu, vairāk ielikām tajā angļu valodu, mazāk matemātiku. Pēc eksāmena būs otrādi. Tas, protams, ir izdarāms, taču ir slikti, ka noteikumi tiek mainīti spēles gaitā – gada sākumā rēķinājāmies ar vienu grafiku, bet pēc tam gada vidū tas jāpārkārto,” saka Jirgensons. Viņš pieļauj, ka tas var arī ietekmēt atzīmes, un neizslēdz iespēju, ka pēc rezultātu saņemšanas sāksies sūdzības – sak, ja vēl būtu mācījušies divus mēnešus, novērtējums būtu labāks.
Jāteic, ka jau pagājušā gada nogalē izglītības darbinieku arodbiedrība izteica iebildumus pret šādām izmaiņām, norādot, ka parasti ģimenes skolēnu brīvlaikus jau ir laikus saplānojušas, bet te pēkšņi pavasara brīvdienās tiek ielikti eksāmeni. Arodbiedrība uzskatīja, ka šīs izmaiņas ir pretrunā ar Satversmi, un, ja tā vērstos Satversmes tiesā, tad tajā uzvarētu. Šādas izmaiņas eksāmenu laikos, pēc arodbiedrības domām, bija jāievieš tikai no nākamā mācību gada.
