Neparasta parādība: Baltijas jūra šomēnes zaudējusi 200 kubikkilometru ūdens
Oktobra pirmo divu nedēļu laikā no Baltijas jūras aizplūduši aptuveni 200 kubikkilometru jeb 200 miljardu kubikmetru ūdens, liecina Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta aprēķini.
Tik liels zaudētā ūdens apjoms tik īsā laikā – turklāt rudenī – ir ļoti neparasta parādība. Rudenī tradicionāli dominē Atlantijas cikloni un rietumu vēji, kas izraisa ūdens līmeņa pieaugumu. Zems ūdens līmenis visbiežāk ir ziemā.
Ūdens līmenis šomēnes krities visā Baltijas jūrā, vairāk tās ziemeļos un austrumos. Sagaidāms, ka sestdien, 22.oktobrī, Rīgas līcī un Somu līcī ūdens līmenis noslīdēs 70-100 centimetru zem vidējā rādītāja, jo pastiprināsies austrumu vējš.
Jau kopš 4.oktobra laikapstākļus Baltijas jūras reģionā nosaka spēcīgs anticiklons, kas izraisījis noturīgu un brīžiem stipru austrumu vēju. Tā ietekmē ūdens no Baltijas jūras caur šaurumiem, kas atrodas starp Dāniju, Zviedriju un Norvēģiju, ieplūdis Ziemeļjūrā un Pasaules okeānā.
Zems ūdens līmenis ir viens no priekšnosacījumiem, lai uzlabotos ekoloģiskā situācija Baltijas jūrā, norāda zviedru speciālisti. Ja turpmāk iegrieztos spēcīgs un noturīgs dienvidrietumu vējš, ieplūstu liels apjoms sāļa un ar skābekli bagāta ūdens. Ja ienākošā ūdens daudzums būti pietiekami liels un tas būtu pietiekami sāļš, līdz ar to blīvs un smags, svaigais ūdens varētu atdzīvināt Baltijas jūras mirušās zonas – plašus reģionus, kur jūras gultnē trūkst skābekļa un izzudusi dzīvība.
Pēdējais nozīmīgais svaiga ūdens ieplūdums Baltijas jūrā bija 2014.-2015.gada ziemā. Kopš tā laika skābekļa daudzums atkal ir samazinājies.
Laika prognozes liecina, ka nākamnedēļ Baltijas jūrā sāks ieplūst svaigs ūdens, bet, visticamāk, tas nenotiks tik strauji un tik lielā apjomā kā būtu vēlams.
