Dabas vērotājs: „Sniegputenis aprīlī un maijā Latvijā nav nekas ārkārtējs”
Šīsnedēļas nogalē sinoptiķi sola pēdējo īsto snigšanu šopavasar. Daudzi uzskata, ka aizkavējusies ziema Latvijā ir kaut kas neparasts un ekstremāls. Izrādās, ka tas nav nekas nebijis. Pat aprīļa vidū pie mums ir varēts gan slēpot un velt sniegavīrus, ir bijuši lieli sniegputeņi. Snigšana iespējama pat maijā!
Gan meteorologi, gan laika vērotāji Kasjauns.lv stāstīja, ka ir bijuši vēl aukstāki un sniegotāki aprīļi, nekā šogad. Pašreizējie laika apstākļi mums nesola nekādu lielo dabas katastrofu, sacīja laika pareģotāji. Latvijā nekas neparasts nenotiek un pat mums jābūt apmierinātiem, ka laika apstākļi šobrīd ir tik labvēlīgi. Vienīgi Latvijā jau ir izaugusi paaudze, kura vairs nespēj iedomāties, ka var būt vēl „briesmīgāks” aprīlis.
Dabas vērotājs Bukšs: „Nekas ekstremāls nenotiek!”
Daudzi domāja, ka aukstais laiks un sniegs Lieldienās ir gluži vai nepieredzēta dabas katastrofa. Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu nodaļas Hidrometeoroloģisko prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa Kasjauns.lv teica, ka tā nu gluži nav: „Ir izaugusi vesela paaudze, kura tik aukstu martu neatceras un tai pašreizējie laika apstākļi ir kaut kas neierasts.” Arī tik sniegotu aprīļa sākumu mēs vairs neatceramies.
Pazīstamais dabas vērotājs Vilis Bukšs no Viļakas Kasjauns.lv teica, ka pašlaik dabā nekas ekstrēms un neikdienišķs nenotiek – viss jau ir bijis un būs. Vienīgi jaunākā paaudze neatceras aprīlī piedzīvotos sniegu un puteņus.
Aprīlī piedzīvo sniegputeņus un lielas sniega kupenas
„Labāk, ka ir tā, kā tagad un nav tādi lielie sniegi, kādi bija, piemēram, 1986. gadā, togad, kad notika lielā Černobiļas katastrofa. 1986. gadā no 10. līdz 17. aprīlim Austrumlatvijā bija lieli sniegputeņi. Visi gājputni jau bija atlidojuši un daudzi no viņiem aizgāja bojā. Togad naktī gaisa temperatūra noslīdēja līdz mīnus desmit grādiem, bet dienā bija mīnus četri. Pēc tam uzreiz sekoja liels karstuma vilnis – plus 20, plus 25 grādi,” atcerējās Bukšs. Viņš arī atminējās, ka 1996. gada 7. aprīlī vienlaicīgi ir gan slēpojis, gan sauļojies.
Meteoroloģiskie novērojumi liecina, ka visilgāk – līdz 30. aprīlim – noturīgākā sniega sega ir saglabājusies Alūksnē un Zosēnos 1956. gada pavasarī. Taču arī normāli siltos pavasaros aprīlī vēl ir iespējama epizodiska sniega segas atkārtota izveidošanās, sniega segas pilnīgas izzušanas datumi šādos gados ir diapazonā no 1. aprīļa (Liepājā) līdz 17. aprīlim (Rēzeknē). Aukstos pavasaros epizodiska snigšana un sniega segas izveidošanās iespējama vēl arī aprīļa otrajā pusē un maijā. Atsevišķās dienās aprīlī sniega sega vēl var būt visai iespaidīgi bieza. Vidzemes augstienes visaugstākajās vietās tā ir bijusi ap metru (Gureļos 1931. gada 1. - 18. aprīlī), bet Kursas augstienē sasniegusi 90 cm (Stendē 1940. gada 1. aprīlī). Rīgā aprīlī visbiezākā sniega sega ir bijusi 55 cm (1917. gada 1. aprīlī).
Kā ziemu ar ne tikai agru, bet arī ilgu un biezu sniega segu nevar nepieminēt 1941. - 1942. gadu ziemu. Tajā stabila sniega sega daudzviet Austrumlatvijā izveidojās 1941. gada oktobra trešajā dekādē un saglabājās līdz 1942. gada aprīļa vidum. No pēdējiem gadiem ar visilgstošāko sniega segu jāatzīmē 1996. gada aprīlis, kad noturīgā sniega sega visā Latvijā nokusa tikai 10. - 20. aprīlī, un mēneša pirmās dekādes dienās sniega segas biezums vēl vietām sasniedza 40 - 70 cm. Ilggadīgie dati liecina, ka 1996. gada aprīlis ir arī ar visbiezāko sniega segu vidēji aprīļa mēnesī (11 cm), vēsta LVĢMC mājaslapas meteo.lv informācija.
Maijā sniegs nav nekas neparasts
Maijā gan Latvijā vairs parasti nesnieg, bet ir arī izņēmumi. Piemēram, 1990. gadā bija neierasti laika apstākļi – slapjš sniegs bija pat maija pēdējā dekādē.
Jāteic, ka pavasara aukstuma viļņos īslaicīga snigšana un sniega segas izveidošanās maijā ir iespējama visā Latvijā. Visvēlāk – 29. maijā - sniega sega ir reģistrēta 1953. gadā Kazdangā, tad tās biezums sasniedza 5 cm. Maija pirmajā dekādē Latvijas austrumu daļā atsevišķās dienās sniega segas biezums var sasniegt 10 cm, bet 1951. gadā Dagdā 10 cm bieza sniega sega ir bijusi pat 25. maijā. No pēdējiem gadiem jāatzīmē 2007. gada maija sākums: 1. - 4. maijā daudzviet Latvijas austrumu rajonos zeme bija pārklāta ar sniegu, Dagdā 3. maijā sniega segas biezums sasniedza 12 cm.
