Pilsonības likumam varētu tapt skaidrojošie komentāri

Saeimas Juridiskā komisija otrdien sēdē izskatījusi 36 no kopumā 96 priekšlikumiem grozījumiem Pilsonības likumā un darbu turpinās arī nākamajās sēdēs. Pilsonības likuma grozījumu sagatavošana prasījusi gandrīz divus gadus, un Juridiskā komisija gatavo likumprojektu galīgajam lasījumam Saeimā.

Liela daļa diskusiju otrdien sēdē bija par tehniskām niansēm, pēc būtības atbalstot apakškomisijas sagatavoto redakciju izskatītajos priekšlikumos. Diskutējot par to, kā par Latvijas pilsoni atzīst bezvalstnieka vai nepilsoņa bērnu, kurš dzimis pēc 1991.gada 21.augusta, komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne ("Vienotība") pieļāva, ka vajadzētu izveidot šim likumprojektam komentārus, jo tas "ir tik sarežģīts, ka vidusmēra [pilsonības pretendentam] nav saprotams".

Apakškomisijā atbalstītie Pilsonības likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonība saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību. Dubultpilsonība varēs būt arī personai, kura ir ieguvusi ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, kā arī latviešiem, kuri ieguvuši Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību.

Paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Tāpat pilsonība saglabāsies personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas dēļ.

Attiecībā uz latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, pilsonība piešķirama tiem, kas apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.

Pilsonību varēs iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.

Likuma grozījumu piedāvātā redakcija noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.

Grozījumos paredzēts, ka nepilsoņa bērna atzīšana par Latvijas pilsoni, ievērojot viena vecāka paustu gribu, notiek vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu, turklāt vecākam būs jāapliecina, ka palīdzēs bērnam apgūt latviešu valodu kā valsts valodu un ieaudzinās viņā cieņu un uzticību Latvijai.

Tajos arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšana un atjaunošana, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas, vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu.

Premjers Valdis Dombrovskis iepriekš izteicis cerību, ka grozījumus izdosies pieņemt jau parlamenta pavasara sesijas laikā līdz Līgo svētkiem.

Pilsonības likuma grozījumu sagatavošanai par to virzību atbildīgā Juridiskā komisija izveidoja īpašu Pilsonības likuma grozījumu apakškomisiju, kurā strādāja deviņi deputāti.

BNS