Konkurences padome soda AKKA/LAA par pārmērīgiem tarifiem
Konkurences padome (KP) 45 tūkstošu latu lielu sodu piemērojusi autortiesību aģentūrai AKKA/LAA par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par mūzikas atskaņošanu piemēroti tarifi, kas ir daudz augstāki nekā ne vien Lietuvā un Igaunijā, bet arī vairumā citu Eiropas Savienības dalībvalstu, informēja padomes pārstāve Inita Kabanova.
Biedrība "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība" (AKKA/LAA) pārkāpumus neatzīst un KP lēmumuu pārsūdzēs tiesā. Licenču maksa par mūzikas publisku atskaņošanu veikalos, frizētavās, solārijos un citās līdzīgās iestādēs pagaidām netiks mainīta, uzsvēra AKKA/LAA pārstāvis Reinis Briģis.
Kabanova aģentūrai BNS norādīja, ka Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par mūzikas atskaņošanu telpās, kas nepārsniedz 300 kvadrātmetru, jāmaksā vismaz divtik vairāk nekā līdzīgiem uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā – valstīs ar līdzīgu tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību. Tarifi Igaunijā ir daudz zemāki visiem uzņēmumiem, savukārt Lietuvā mazāk jāmaksā visiem uzņēmumiem, kuru platība nepārsniedz 850 kvadrātmetru, bet lielākajiem tarifs ir nedaudz augstāks kā Latvijā.
Savukārt, salīdzinot ar vidējo tarifu līmeni ES dalībvalstīs, redzams, ka Latvijā uzņēmumiem atkarībā no to lieluma par mūzikas atskaņošanu ir jāmaksā par 50 līdz 100% vairāk. Salīdzinājumu starp ES dalībvalstīm KP veica, izmantojot pirktspējas paritātes indeksu, kas ļauj objektīvi salīdzināt valstis, kuru iedzīvotājiem būtiski atšķiras ienākumu līmenis.
KP novērtējusi, ka īpaši netaisnīgus tarifus AKKA/LAA piemēroja mazākajiem un vidējiem uzņēmumiem, tāpēc pārkāpuma dēļ tie tika nostādīti nevienlīdzīgā situācijā ar lielākajiem konkurentiem. Turklāt, tā kā tirgotāji savus izdevumus ietver pārdodamo preču cenās, pārmēru augstie tarifi būtībā radīja papildu izdevumus patērētājiem.
AKKA/LAA ir vienīgā organizācija Latvijā, pie kuras var vērsties tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, lai iegūtu tiesības atskaņot mūziku apmeklētājiem domātās telpās. Tā kā AKKA/LAA pārstāv gan Latvijas, gan ārvalstu autorus, turklāt ar pārmēru augstajiem tarifiem samazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju ārvalstu tirgos, ar lēmumu KP atzinusi, ka noticis gan Latvijas Konkurences likuma, gan Līguma par Eiropas Savienības darbību pārkāpums, patāstīja Kabanova.
Savukārt AKKA/LAA nepiekrīt šim lēmumam un pārsūdzēs to Administratīvajā apgabaltiesā.
"Ir pilnīgi nesaprotami, ka KP par nepamatotiem atzīst tarifus, kas ir izstrādāti, ņemot vērā KP iepriekš pieņemtos lēmumus un paskaidrojumus par to, kā šie lēmumi jāsaprot," sacīja Briģis.
Aģentūrā uzskata, ka KP nav objektīvi izvērtējusi situāciju, salīdzinot tarifus ar citām Eiropas valstīm. Piemēram, esot ignorēts fakts, ka Rumānijā, kas ir nabadzīgākā ES valsts, autoratlīdzība ir augstāka nekā Latvijā.
"Līdz ar to, pēc AKKA/LAA uzskata, KP lietā esošos faktus ir vērtējusi izlases kārtībā, ņemot vērā tikai tos, kas, pēc tās uzskata, pamato pieņemto lēmumu, nevis objektīvi izvērtējot visus lietas apstākļus," uzskata aģentūrā.
Saskaņā ar AKKA/LAA sniegto informāciju mūzikas atskaņošanas licences maksājums 50 kvadrātmetru plašai kafejnīcai mēnesī maksā 15 latu, veikalam līdz 50 kvadrātmetriem – 7,6 latus mēnesī, frizētavām, skaistumkopšanas saloniem līdz 50 kvadrātmetru plašās telpās – 7,6 latus mēnesī, bet birojam, kurā strādā 6–12 cilvēki, – 2,8 latus mēnesī.
Jautājums par mūzikas publisku atskaņošanu un licenču cenām Latvijā aktualizējās, kad daudziem likās nesamērīga norma, ka par radio klausīšanos vispār jāmaksā, piemēram, mazos veikalos, šoferiem autobusos. Mazs veikaliņš Rīgā tika sodīts ar 500 latu naudas sodu par to, ka tajā skanēja sabiedriskais radio. Pēc šā gadījuma Saeimas deputāti sāka strādāt pie likuma grozījumiem, precizējot, ko uzskatīt par publisku atskaņošanu un kādos gadījumos jāpērk licence.
