Dzīvo Lielbritānijā, pēc veselības dodas uz Latviju
Lielbritānijas veselības ministrs Džeremijs Hants uzskata, ka iebraucējiem vajadzētu liegt bezmaksas veselības aprūpi, jo viņi esot pārslogojuši slimnīcas visā valstī. Pavisam cits viedoklis ir Latvijas ārstiem.
Pirmais, ko atvaļinājumā dara daudzi aizbraucēji, – dodas Latviju pie saviem ģimenes ārstiem, zobārstiem un citiem mediķiem. Dažkārt slimība spiež aviobiļeti nopirkt, pat negaidot kārtējo atvaļinājumu. Par to arī liecina statistika. Latvijā pie ģimenes ārstiem pierakstīti par 200 000 vairāk cilvēku, nekā saskaitīts tautas skaitīšanā, pērnvasar atzina veselības ministre Ingrīda Circene.
No lidmašīnas pie ārstiem
„Jau pirmajā dienā, kad iebraucu Latvijā, pieteicos pie ārstiem. Mana ģimenes ārste pabrīnījās, ka šoreiz ierodos, nebūdama galīgi slima. Nodevu visas analīzes, veicu kardiogrammu, un nu man līdz izlidošanai uz Londonu jāpagūst uz papildus sirds izmeklēšanu un pie ginekologa,” par visai saspringto dzimtenes apciemojuma grafiku stāsta Katrīna, kura studē Londonā.
Viņa gan arī Lielbritānijā ir pierakstīta pie vietējā ģimenes ārsta un, iespējams, tur aprūpēt veselību būtu lētāk. „Ja nu pēkšņi kaut kas notiks, šo iespēju izmantošu. Bet ārste Rīgā mani un manu veselību pazīst daudz ilgāk. Mums ir labs kontakts, un es viņai uzticos,” atklāj jauniete.
Latvijā labāka aprūpe
“Ziemassvētki, Jāņi, arī Lieldienas mums ir pļaujas laiks. Ārzemēs strādājošie ciemošanos Latvijā apvieno ar ārstu apmeklējumu,” atzīst ginekologs un dzemdību speciālists Juris Kociņš no Limbažiem. Viņš pacientes netincina par dzīves un darbavietu, pietiek, ja ir Latvijas personas kods. “Ja viņas nāk reizi gadā pārbaudīties, es lielākoties pat nezinu, kur viņa atlikušajā laikā dzīvo un kur pelna naudu – Limbažos, Valmierā, Rīgā vai ārzemēs,” teic ārsts.
Lai gan Lielbritānijā valsts dāsni finansē veselības aprūpi, nodrošina bezmaksas kontracepcijas tabletes, mākslīgo apaugļošanu un operācijas, tomēr latvietes mēro tālo ceļu pie ārstiem uz dzimteni. Daudzām pacientēm ir bijusi iespēja salīdzināt abu valstu ierindas ārstu līmeni, un viņas izvēlas dzimtenes mediķus, par spīti tam, ka nokļūšana līdz viņiem ir tālāka un dārgāka.
Jau vēsturiski britu ģimenes ārsti uzņēmušies visplašāko veselības aprūpi, ārstējot paši kaites, ar kurām Latvijā sūtītu pie speciālistiem. Mūsu ģimenes ārsti strādā vairāk sadarbībā ar speciālistiem, un pacients saņem vairāk. Daudzos gadījumos Lielbritānijā komplektā ar bezmaksas veselības aprūpi jāsamierinās ar paviršāku attieksmi, gadās, ka ārstiem neizdodas tik precīzi noteikt diagnozi un sākt sekmīgu ārstēšanu kā Latvijas kolēģiem.
Veselības ministrija prasa nodokļus
Rēķinot, kā dalīt jau tā plāno budžetu, Veselības ministrija nākusi pie domām ieviest stingrāku kārtību, lai ar valsts atbalstu ārstēties varētu vienīgi tie, kas Latvijā maksājuši nodokļus. Finanšu ministrija iebilst, uzskatot, ka šāds risinājums tikai sarežģīs nodokļu sistēmu un pārvaldību.
“Vai no valstiskā labuma viedokļa ieviest šādu sistēmu būs tālredzīgi? Tas būs vēl viens birokrātijas slogs ārstiem un ārstniecības iestādēm,” ir pārliecināts Kociņš. “Iespēja dzimtenē saņemt medicīnisko palīdzību ir laba investīcija, lai uz ārzemēm peļņā aizbraukušie saglabātu ciešāku saiti ar dzimteni un biežāk viesotos Latvijā. Viņu sapelnītā nauda šajās ciemošanās reizēs atgriežas valsts budžetā PVN veidā, viņi maksā īpašuma nodokļus, palīdz radiem,” skaidro ārsts.