"Lindermanieši" kā pirmie steiguši iesniegt savu sarakstu vēlēšanām
Partijas "Par dzimto valodu" saraksts šodien kā pirmais pieņemts un reģistrēts Rīgas pašvaldības vēlēšanām, šodien sacīja Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins.
Iesniegtajos dokumentos konstatētas vien dažas sīkas tehniskas neprecizitātes, kuras vai nu nav bijušas būtiskas, vai arī tās uzreiz bija iespējams izlabot.
Kokins skaidroja, ka tiks pārbaudīti sarakstā minētie kandidāti. Ja tiks konstatētas tehniskas neprecizitātes, vēlēšanu komisija veiks attiecīgus labojumus, lai, piemēram, dati par kandidātu būtu precīzi. Savukārt, ja kāds kandidāts neatbildīs likumā noteiktajām prasībām, viņš tiks svītrots no saraksta.
Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka teorētiski pastāv iespēja, ka kādam no iesniegtajiem sarakstiem tiek svītroti visi kandidāti. Tādā gadījumā arī attiecīgā partija nepiedalītos vēlēšanās.
"Par dzimto valodu" saraksta pirmais numurus būs jurists, partijas valdes loceklis Ilarions Girss. Otrais numurs būs Latvijas Universitātes pasniedzējs politoloģijas doktors Andrejs Berdņikovs, kurš iepriekš bijis bijušās kultūras ministres Sarmītes Ēlertes (V) padomnieks integrācijas jautājumos. Ar trešo numuru kandidēs publicists ar darba pieredzi Rīgas domē izglītības un transporta jomā Aleksandrs Giļmans, kurš bijis arī krievu skolu aizstāvības štāba biedrs un iepriekš darbojies partijā "PCTVL - Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Piektais kandidāts būs uzņēmējs Iļja Kozirevs, ar numuru seši sarakstā kandidēs Anastasija Visokaja.
Kā ziņots, Girss šodien ap plkst.12 ieradās Rīgas pilsētas pašvaldību vēlēšanu komisijas telpās, lai iesniegtu savas partijas sarakstu gaidāmajai balsošanai jūnija sākumā.
Girss pauda pārliecību, ka partija "Par dzimto valodu" pārvarēs 5% barjeru, jo "tā ir vienīgā, kas turpina valodas referenduma līniju".
Viņš norādīja, ka nevar būt tāda situācija, ka krievvalodīgos pārstāv tikai viena partija - "Saskaņas centrs". "Mēs būsim "nesaskaņas centrs"," uzsvēra Girss.
Girss skaidroja, ka partija nolēmusi sarakstu iesniegt pirmā, jo pieļāva iespēju, ka sākumā viņus nepielaidīs pie startēšanas vēlēšanās. Līdz ar to varētu būt bijis nepieciešams laiks, lai sakārtotu kādas formalitātes, ja tas tiks prasīts. Iesniedzējs ideju par iespējamo nepielaišanu vēlēšanām skaidroja ar pieredzi, ka partijas biedri novērojuši pret politisko spēku vērstas politiskās represijas.
Kā ziņots, no šodienas līdz 22.aprīlim partijas un vēlētāju apvienības varēs iesniegt deputātu kandidātu sarakstus šovasar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Deputātu kandidātu sarakstus pašvaldību vēlēšanām pieņems republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijas. Pavisam deputātu kandidātu sarakstus varēs iesniegt 119 pašvaldībās - deviņās republikas pilsētās un 110 novados, informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Pašvaldību vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt partijas un partiju apvienības, bet 39 novados, kur iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā bija mazāks par 5000, kandidātu sarakstus var iesniegt arī vēlētāju apvienības.
Tiesības kandidēt pašvaldību vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri ir reģistrēti Latvijas vēlētāju reģistrā un kuri vēlēšanu dienā būs vismaz 18 gadus veci.
Katrs vēlētājs drīkst kandidēt tikai vienas domes vēlēšanās kādā no pašvaldībām, kur viņam kandidātu saraksta iesniegšanas dienā bez pārtraukuma ir bijusi reģistrēta dzīvesvieta vismaz pēdējos desmit mēnešus, kurā viņš kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais ir nostrādājis vismaz pēdējos četrus mēnešus vai kur viņam pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.
Piesakot kandidātu sarakstu vēlēšanām, jāiesniedz 4000 zīmju priekšvēlēšanu programma, kā arī jānorāda dažādas ziņas par sarakstā iekļautajiem deputātu kandidātiem, piemēram, kandidātu izglītība, darbavieta, amati biedrībās, nodibinājumos, pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi u.c. Par katru sarakstu jāiemaksā drošības nauda. Atbilstoši iedzīvotāju skaitam pašvaldībā drošības naudas apmērs var būt 90, 110, 130 vai 150 lati. Drošības nauda par kandidātu sarakstu Rīgas domes vēlēšanās ir 600 lati. Ja kandidātu saraksts vēlēšanās iegūst vismaz vienu deputāta vietu, drošības nauda tiek atmaksāta. Savukārt, ja sarakstam vēlēšanās neveicas, vēlēšanu komisija drošības naudu ieskaita pašvaldības budžetā.
Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām pašvaldību vēlēšanās deputātu kandidātu saraksti netiks numurēti. Šajās vēlēšanās vairs nebūs spēkā arī nosacījums vēlēšanu zīmes iecirkņos sakārtot sarakstu pieņemšanas secībā. To, kā sagrupēt vēlēšanu zīmes izsniegšanai vēlētājiem, līdzīgi kā Saeimas vēlēšanās, noteiks izloze.
Kopumā notiks 119 izlozes - katras pašvaldības vēlēšanu komisija rīkos savu izlozi. Vietējās vēlēšanu komisijas pašas var noteikt izlozes laiku, taču tai ir jānotiek vismaz septiņas dienas pirms vēlēšanām. CVK ir rekomendējusi pašvaldību vēlēšanu komisijām izlozes organizēt pietiekami laicīgi, sacīja Bērziņa.
Pavisam 1.jūnija pašvaldību vēlēšanās būs jāievēl 1618 deputāti. 39 pašvaldībās būs jāievēl 9 deputāti, četrās pašvaldībās - 13 deputāti, 60 pašvaldībās - 15 deputāti, 15 pašvaldībās - 17 deputāti, bet Rīgas domē - 60 deputāti.
Ar pašvaldību vēlēšanu komisiju adresēm un darba laikiem kandidātu sarakstu iesniegšanai iespējams iepazīties "www.cvk.lv" sadaļā "Pašvaldību vēlēšanas 2013". Rīgā deputātu kandidātu sarakstu pieņemšana sāksies plkst.12 Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas telpās Kungu ielā 34, Rīgā.
LETA
