Maijā pie skatītājiem nonāks Valtera Sīļa iestudētā "Sarkangalvīte"
Režisors atklāj, ka savā iestudējumā stāstīs zināmo Sarkangalvītes stāstu, saglabājot brāļu Grimmu pasakas fabulu, taču šī fabula dod iespēju runāt par to, ko nozīmē pārkāpt tos noteikumus, kurus norāda vecāki.
Kultūra

Maijā pie skatītājiem nonāks Valtera Sīļa iestudētā "Sarkangalvīte"

Jauns.lv

Maija sākumā Latvijas Leļļu teātrī pirmizrādi piedzīvos brāļu Grimmu pasaka "Sarkangalvīte", kuru teātrī iestudē režisors Valters Sīlis, informēja teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Anda Dzenīte.

Maijā pie skatītājiem nonāks Valtera Sīļa iestudēt...

Jaunajā izrādē piedalīsies teātra aktieri Dace Vītola, Audra Pētersone un Anrijs Sirmais. Izrādes lelles un pasaule, ko radījis mākslinieks Uģis Bērziņš, tapušas, iedvesmojoties no Tima Bērtona melnbaltās animācijas filmām, kurās varoņi bieži sastopas ar lielām briesmām, taču vēl briesmīgāka ir tā pasaule, ar kuru jāsastopas tad, kad nenotiek nekādi lieli piedzīvojumi.

Režisors atklāj, ka savā iestudējumā stāstīs zināmo Sarkangalvītes stāstu, saglabājot brāļu Grimmu pasakas fabulu, taču šī fabula dod iespēju runāt par to, ko nozīmē pārkāpt tos noteikumus, kurus norāda vecāki. Kādi ir katra šāda soļa ieguvumi un sekas. Sarkangalvītei ir aizliegts noiet no taciņas, kas ved gar mežu, taču vilks viņu pamudina ieiet mežā, kur viņa atklāj pavisam citu pasauli, kāda tā nav ne mājās kopā ar mammu, ne pie vecmāmiņas. Viņai, protams, nākas par to krietni samaksāt, nonākot vilka vēderā, un tikai laimīgas nejaušības dēļ viņai kopā ar vecmāmiņu izdodas izglābties. Taču, iespējams, ka tas viss tik un tā bija tā vērts, jo viņa ir ieraudzījusi mežu un uzzinājusi par pasauli kaut ko daudz vairāk.

Dramaturgs Jānis Balodis izrādei radījis jaunu dramatisku tekstu, veidojot to pēc brāļu Grimmu pasakas motīviem. Lugas teksts veidots saistītā valodā, lai panāktu izrādes ritmu, kur valodai ir muzikāla vērtība, un katrs no varoņiem ienes savu raksturu un tomēr sabalsojas kopējā ritmā.

Komponista Edgara Raginska oriģinālmūzika caurvīs izrādi, radot gan izrādes noskaņu, gan veidos saspēli ar runāto vārdu, ļaujot mūzikai radīt dziesmas raksturu sarunām starp varoņiem.