Politika

Spriedīs par iespējamām korekcijām uzturēšanās atļauju piešķiršanā

Jauns.lv

Koalīcijas partneri pirmdien vienojās veidot darba grupu, kurai divu mēnešu laikā būs jāizstrādā risinājumi iespējamām korekcijām uzturēšanās atļauju piešķiršanas sistēmā, pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Spriedīs par iespējamām korekcijām uzturēšanās atļ...

"Mēs [koalīcijas partneri] neiebilstam, ka šī sistēma tiek koriģēta un, iespējams, šie [investīciju] sliekšņi tiek paaugstināti. Runa drīzāk ir par to, cik ātri un precīzi kuros reģionos [šie sliekšņi] paaugstināmi," sacīja premjers.

Savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka uzturēšanās atļauju pircējiem būtu jāiegulda līdzekļu arī tautsaimniecībā, nevis tikai nekustamajā īpašumā.

"Ekonomikas ministrija jau kādu laiku pēta citu valstu, piemēram, Kanādas pieredzi, kur arī potenciālajiem uzturēšanās atļauju pircējiem tiek piedāvāts investēt. (...) Paredzēts, ka augustā Ekonomikas ministrija būs savu darbu beigusi, kā arī būs veikts pētījums, un tad jau vajadzētu būt skaidriem risinājumiem, kā panākt investīcijas ne tikai nekustamajos īpašumos, bet arī tautsaimniecībā," klāstīja komisijas priekšsēdētājs.

Jau vēstīts, ka 2010.gada pavasarī Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētos grozījumus Imigrācijas likumā, definējot, ka trešo valstu pilsoņi var saņemt uzturēšanās atļauju, ieguldot līdzekļus Latvijas uzņēmumos vai iegādājoties šeit nekustamo īpašumu.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika liecina, ka divarpus gadu laikā likumā noteikto iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju pret investīcijām Latvijas tautsaimniecībā izmantoja kopumā 4744 ārzemnieki, veicot ieguldījumus 318,3 miljonu latu apmērā.

Tostarp 2012.gadā vislielākā ārzemnieku interese ir bijusi par iespēju saņemt uzturēšanās atļauju, iegādājoties Latvijā nekustamo īpašumu, – pagājušajā gadā 2435 ārzemnieki uzturēšanās atļauju pieprasīja, pamatojoties uz faktu, ka viņi vai viņu ģimenes locekļi ir iegādājušies nekustamo īpašumu Latvijā vismaz 100 tūkstošu latu vai 50 tūkstošu latu vērtībā. Krietni mazāka summa – 19,8 miljoni latu – pagājušajā gadā ieguldīta banku subordinētajā kapitālā, kas arī dod tiesības ārzemniekam pieprasīt uzturēšanās atļauju Latvijā.