Astoņgadīgā Siguldas Alīna gandrīz pēc gada atgūst savus vecākus
Teju gadu ilgā epopeja ar astoņus gadus vecos siguldieti Alīnu Pilsētnieci, kuru pagājušā gada vasarā Siguldas bāriņtiesa izņēma no ģimenes, tuvojas noslēgumam. Vecāki atguvuši savu meitu, kura pašlaik dzīvo un mācās Alojas bērnunamā. Tomēr mājās viņa varēs atgriezties tikai maija beigās.
Alīnas māte Žanna uzskatīja, ka viņai meitu atņemt bija sazvērējusies vietējā bāriņtiesa kopā ar vietējo reliģisko organizāciju „Žēlastības upe”, jo kāds bija iecerējis meitenīti adoptēt uz ārzemēm. Savukārt bāriņtiesa uzsvēra, ka ģimene pret bērnu, iespējams, esot izturējusies vardarbīgi un viņai nebija nodrošināti piemēroti dzīves apstākļi. Piemēram, viņai ar jaunāko māsiņu Elīnu esot bijis jāguļ vienā gultiņā. Bāriņtiesa gan no ģimenes izņēma tikai Alīnu, bet Elīnu atstāja pie vecākiem.
Notikušais ieguva plašu rezonansi un tika iesaistīta gan policija un juristi, gan pašvaldības pārstāvji un bērnu aizstāvji, lai situāciju atrisinātu. Tagad visam varētu pielikt punktu, jo Pilsētnieki atguvuši aprūpēs tiesības pār savu meitu. Tomēr viņi uzreiz meitu nevarēs vest uz mājām. Meitenītei vēl vairāk nekā mēnesis būs jāuzturas Alojā, lai viņa tur pabeigtu mācības pirmajā klasē.
15. aprīlī Siguldas bāriņtiesas sēdē nolemts Siguldā dzīvojošajiem Žannai un Aleksejam Pilsētniekiem atjaunot aprūpes tiesības pār astoņus gadus veco Alīnu, kas tika atņemtas pērn vasarā. Tas gan pagaidām ir tikai teorētiski, raksta portāls aprinkis.lv.
Lai gan vecāki nu atkal drīkst rūpēties par savu vecāko atvasi, meitene vēl piecas nedēļas turpinās dzīvot bērnunamā Alojas novadā. Tāds bijis Siguldas bāriņtiesas uzstādījums, proti, ka meitenei jāpabeidz pirmā klase tur, jo tik straujas pārmaiņas piecas nedēļas līdz skolas beigām varētu bērnu tikai vēl vairāk traumēt. Mājās meitene varēs braukt tikai pa brīvdienām.
„Mēs tam varētu piekrist, bet ir viena ļoti liela problēma – par meitas uzturēšanos bērnunamā mums jāmaksā no savas kabatas. Es tā parēķināju, ka kopā ar braukāšanu no Alojas uz Siguldu un atpakaļ, man šajās piecās nedēļās būs vajadzīgi vismaz pieci simti latu, mums tādas naudas nav,” saka meitenes mamma Žanna.
Vecāki jūtas kā iedzīti sprostā, lai gan viņiem teorētiski būtu jāpriecājas, ka atjaunots aprūpes tiesības. „Sociālā dienesta pārstāve gan mierināja, kaut kādu daļu naudas viņi mums palīdzēs segt, taču es nedomāju, ka tā būs visa vajadzīgā summa,” spriež Žanna Pilsētniece.
