Vidzemes upēs un atsevišķos posmos Daugavā nedaudz turpina paaugstināties ūdens līmenis

Daugavā pie Zeļķiem, Pļaviņām ūdens līmenis samazinās, jo tur to regulē AS "Latvenergo".

Ūdens līmeņi turpina nedaudz paaugstināties Dubnā, Aiviekstē, Ogrē, Gaujā un Amatā. Ūdens līmeņi pazeminās Lielupē. Carnikavā applūst zemākās palienes.

Kā aģentūru LETA informēja Carnikavas domes izpilddirektors Imants Pastors, kopumā situācija Carnikavā pašlaik ir normāla, ir applūdušas zemākās palienes, kā arī viens Dzirnupes ielas posms. Tajā izvietotas kustību ierobežojošās ceļazīmes, kā arī norādes par apbraukšanas iespējām.

Kritiskais līmenis Carnikavai ir 2,30 m pie Dzelzceļa tilta, pašlaik tur ūdens līmenis sasniedz 1,83 m, savukārt pie aizsargdambja kritiskais līmenis ir trīs metri, - pašlaik tas tur ir 1,17 m. Pēc Pastora teiktā, pēdējo dienu mērījumi liecina, ka ūdenslīmenim ir tendence samazināties.

"Liels pluss ir tas, ka Gauja ietekā jūrā ir brīva no ledus, ledus nav arī Gaujā pie Carnikavas, līdz ar to ūdens masas brīvi plūst uz jūru," sacīja Pastors.

Kā norādīja hidrologi, lai arī ūdens līmeņi daudzviet upēs samazinās, ledus krāvumi palienēs un upju krastos saglabāsies, kamēr tie izkusīs, arī zemākās vietas upju apkaimē paliks zem ūdens, ja vien netiks atsūknētas mehāniski.

Jau ziņots, ka vairākas pašvaldības lūdza valdību izsludināt ārkārtas situāciju plūdu skartajās teritorijās, taču valdība nolēma pagaidām to neizsludināt. Izsludināt ārkārtas situāciju pavasara plūdu radīto draudu dēļ lūdza Daugavpils pilsētas un novada pašvaldības, Ogres novada pašvaldība, Pļaviņu novada pašvaldība un Ilūkstes pašvaldība.

Premjera amata pienākumu izpildītājs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) vakar pēc gandrīz divu stundu ilgās sēdes žurnālistiem skaidroja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana ir ļoti nopietns lēmums, kas apdraud valsts drošību un ir valstiska mēroga. "Uzklausot Ogres novada pašvaldību un ministrus, nonācām pie secinājuma, ka līdz Krīzes vadības padomes sēdei pirmdien varam sniegt visu nepieciešamo palīdzību bez ārkārtas stāvokļa izsludināšanas," teica Pabriks.

Pašvaldībām ārkārtas stāvokli esot bijis nepieciešams izsludināt, lai varētu izmantot līdzekļus iepirkumiem ātrā veidā bez Publisko iepirkumu likuma piemērošanas.

Par turpmāko rīcību plānots lemt pirmdien Krīzes vadības padomes sēdē, un, ja situācija līdz pirmdienai būs mainījusies, tikšot pieņemti attiecīgi lēmumi.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) informēja, ka glābšanas dienesti strādā monitorēšanas režīmā un nepieciešamības gadījumā ir gatavi reaģēt.

Pašvaldībām ir uzdots sagatavot aprēķinu par plūdu radītajiem zaudējumiem, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir jānodrošina to iesniegšanu Valsts kancelejā.

Kā ziņots, vakar ap plkst.15.30 pie Pļaviņām sākusies ledus iešana, līdz ar to sācis arī strauji krist ūdens līmenis, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija. Vakarā ūdens līmenis pie Pļaviņām bija nokrities par vairāk nekā trīs metriem. No rīta Daugavā pie Pļaviņām ūdens līmenis pārsniedza vēsturiski maksimālo novēroto ūdens līmeni.

/