Dīvainības Daugavpils pašvaldības vēlēšanu sarakstos

Rīdziniekiem daudzus gadus atlicis vien nobrīnīties par Daugavpils rātē notiekošo. Tur valda pavisam atšķirīgi noteikumi, nekā to iedomājas viens otrs galvaspilsētas viszinītis. Kas var atbildēt uz jautājumu, kā tik nelatviskā pilsētā kā Daugavpils par pilsētas mēru var kļūt cilvēks ar tik „nacionālistisku” vārdu un uzvārdu kā Jānis Lāčplēsis? Kas var atbildēt uz jautājumu, kāpēc tad, kad Rīgā jau visi bija aizmirsuši par tādas partijas kā „Latvijas ceļš” eksistenci, Daugavpilī tā nemitīgi plūca laurus un Latvijas otra lielākā pilsēta kļuva par „Latvijas ceļa” bastionu?

Arī šoreiz par Daugavpils mēra amatu cīnīsies „Latvijas ceļa” „bērni”, kuru ceļi nu ir sadalījušies, bet, kuri vēl pirms četriem gadiem draudzīgi viens aiz otra startēja vienas partijas - LPP/LC sarakstā - Rita Strode, Žanna Kulakova un Jānis Lāčplēsis, kuri visi arī ir izbaudījuši pilsētas atslēgu smagumu vai varenību.

Par Daugavpils spēcīgāko deputāta kandidātu, bez šaubām, jāatzīst Latvijas Atlētisma un kultūrisma federācijas vadītājs Oļegs Burinskis, kurš pārstāv „Vienotību”, bet viņam diez vai izdosies iekļūt Daugavpils domē – partijas listē viņš ir tikai ar sesto numuru un „Vienotībai” Daugavpilī diez ko liels atbalsts nav.

Mežonīgie oligarhu likumi

Jāteic, ka priekšvēlēšanu laikā Daugavpilī iet karsti, it sevišķi tādēļ, ka, salīdzinot ar citām Latvijas lielākajām pilsētām (Rīgu, Liepāju, Jelgavu, Ventspili, Rēzekni), Latvijas otrajā lielākajā pilsētā nav pārliecinoša pašreizēja mēra vai izteikta gaidāmo vēlēšanu līdera (neatkarīgi no tā, vai viņš ir labs vai slikts). Var teikt, ka Daugavpilī ar mēriem iet kā pa celmiem, tāpat kā Jūrmalā. Tikai par kūrortpilsētā notiekošo valsts mērogā vairāk zināms – kā nekā tuvāk galvaspilsētai un Jūrmalā ir arī smukāka ar savām piejūras kāpām! Izņemot pašus latgaliešus, pārējie Latvijas iedzīvotāji par notiekošo Daugavpils varas gaiteņos maz ko zina.

Jāuzsver, ka Daugavpilī pilsētas varas spicē valda visnotaļ mežonīgi un krimināli tikumi. 2010. gadā notika skaļa slepkavība, kura joprojām nav atklāta, - uz ielas tika nogalināts pilsētas vicemērs un viens no vietējiem oligarhiem Grigorijs Ņemcovs (no vietējās partijas „Latgales tauta”). Runā, ka tā bijusi pasūtījuma slepkavība, jo Ņemcovs esot ieriebis kādam vietējam biznesmenim. Savukārt pašreizējais vicemērs Vjačeslavs Širjakovs („Saskaņas centrs”) pašlaik sēž cietumā, jo KNAB viņu vaino kukuļņemšanā uzņēmuma „Daugavpils siltumtīkli” lietā.

Visā šajā jezgā sevi ne tai labākajā gaismā parādījusi Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova. Viņa it kā jūtas, it kā nejūtas vainīga. It kā viņa pati, it kā viņai kāds cits liek aizstāvēt Širjakova mundieri. Tāpat Kulakova, kura startē sarakstā, kuru izveidojusi Reformu partija kopā ar vietējo partiju „Mūsu partija”, pēdējā gada laikā tā arī skaidri nav paudusi savu politisko stabilitāti. Kulakova domē ievēlēta no LPP/LC saraksta, kad divpartiju apvienība aizgāja pa burbuli, Kulakova nodibināja savu - Attīstības partiju, kuras grožus nu tur Rita Strode, bet pati aizmuka uz Reformu partiju.

Vienlaikus jāteic, ka daļa daugavpiliešu ir pārliecināti, ka vismaz daļa vietējo politiķu ir tikai marionetes, kurus patiesībā vada ekonomisko grupējumu pārstāvji, un bieži vien dažbrīd neloģiskus un neskaidrus lēmumus politiķi pieņem pēc vietējo pelēko kardinālu diktāta. Kā pierādījums tam tiek minēta savulaik notikusī Lāčplēša nomaiņa mēra amatā ar Kulakovu, kuru patiesībā bez lielas slēpšanās esot vadījis toreizējais LPP/LC līderis Ainārs Šlesers.

Vēlēšanu iznākumu Daugavpilī ir grūti uzminēt, tomēr konkurenti var atviegloti nopūsties, ka par vienu spēcīgu līderi viņu pulciņā ir mazāk. Līdz pašām pēdējām kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņa beigām nebija skaidrs, vai Daugavpils troni atkal vēlēsies iekarot tā kādreizējais īpašnieks, tagad Saeimas deputāts no ZZS Rihards Eigims. Tomēr izrādījās, ka ne, un nu ZZS sarakstu Daugavpilī līdz uzvarai centīsies aizvest Daugavpils celtnieku arodskolas un jauniešu centra „Jaunība” pedagoģe Ludmila Smikova.

Kur divi krievi, tur trīs partijas

Ja rīdzinieki un kurzemnieki šausminās, ka latviešu partijas nevar nostāties vienotā frontē pret krievvalodīgo monolīto bastionu ar „Saskaņas centru” priekšgalā., tad Daugavpilī situācija savā ziņā ir tieši pretēja. Tur savā starpā karos tieši krievu partijas.

Zīmīgi, ka Daugavpils savā ziņā ir arī Lindermana politiskā veidojuma „Par dzimto valodu!” bastions. Pilsētas domē ir divi lindermanieši - Vladimirs Nadeždins un Andžela Rimvida – Mickeviča, kuri nu startēs ar savu – „Par dzimto valodu!” karogu. Lai arī Daugavpilī nestartē PCTVL, bez „bitēm” neiztikt – viens PCTVL biedrs startēs Latgales partijas sarakstā (tajā pašā, kurā arī Jānis Lāčplēsis), bet daži startēs partijas „Daugavpils atdzimšanai” sarakstā.

Tāpat krievvalodīgo balsis zvejos arī eiroparlamentārieša Aleksandra Mirska izveidotā „kabatas partija” „Alternative”.

Noteikti jāņem vērā, ka Daugavpilī allaž ir bijušas stipras „Saskaņas centra” pozīcijas, kas gan vairāk izpaužas ne pašvaldību, bet Saeimas vēlēšanās. Arī šobrīd diez vai ir Daugavpils saskaņiešu zvaigžņu stunda, ņemot vērā skaļos vietējā mēroga kukoļošanas skandālus.

Iespējams, ka visa šī rezultātā lielākas izredzes ir „uzpeldēt” deputātu kandidātiem ar latviskiem uzvārdiem, kā Lāčplēsim un Strodei, kuri arī tiek uzskatīti par šo vēlēšanu favorītiem.

Kopumā Daugavpilī par 15 deputātu krēsliem sacentīsies 183 kandidāti no 11 partiju sarakstiem („Saskaņas Centra”, ZZS, „Latgales partijas”, „Par dzimto valodu!”, „Mūsu partijas”/Reformu partijas, „Daugavpils - manas pilsētas", Sociālā taisnīguma partijas/„Tautas kontroles”, „Daugavpils atdzimšanas”, Attīstības partijas, „Alternative” un „Vienotības”).

Katrā ziņā iemesls intrigai ir, ņemot vērā to, ka tikai 18% balsstiesīgo daugavpiliešu, kuri stingri nolēmuši 1. jūnijā nolēmuši doties pie vēlēšanu urnām, zina par ko konkrēti balsos.

Daugavpilī lielākie priekšvēlēšanu cīniņi būs 9. maijā, kuru tur atzīmēs, iespējams, ar vēl lielāku sparu ne kā Rīgā – Uzvaras placī pie monumenta sarkanarmiešiem. Būs mītiņi, ziedu nolikšanas, Mūžīgā uguns kurināšana un citas atrakcijas, kurās viens no galvenajiem elementiem būs partijnieku uzrunas.

Spekulācijas ap 9. maiju jau ir sākušās. Tā, piemēram, vietējais ziņu portāls din.lv par nodevēju ir pasludinājis Jāni Lāčplēsi, kurš pirms trijiem gadiem nolika ziedu pušķi pie Mūžīgā uguns, bet tagad kā „Vienotības” deputāts Saeimā balsoja par padomju simbolikas aizliegšanu, lai „varonīgie” veterāni vairs pienācīgi nevarētu pieminēt savus uzvarām vainagotos kara gadus. Ir izveidots videorullīts, kurš stāsta par Lāčplēša dubultmorāli.

Sevišķi sparīgi Uzvaras dienas skatuves savas partijas spodrināšanai grib izmantot „Saskaņas centrs”.

Politiskajā arēnā cīnīsies arī kaušļi

Daugavpils domes vēlēšanās no Sociālā taisnīguma partijas/„Tautas kontroles” saraksta kandidēs vēl viena skandaloza personība – domes mūžīgais opozicionārs, šajā sasaukumā no „Latgales tautas” ievēlētais domnieks, Daugavpils bijušā mēra Valda Lauska brāļa dēls Pēteris Dzalbe, kurš pašreizējā domē ietika noslepkavotā vicemēra Grigorija Ņemcova vietā. Jāteic, ka Dzalbe tikko zaudēja tiesā pret pilsētas domi, kurā viņš pašvaldību apsūdzēja netaisnīgā tarifu noteikšanā par atkritumu izvešanu.

Bet šis jau nav skaļākais Dzalbes izraisītai skandāls. Pirms vairāk nekā diviem gadiem Dzalbe kļuva atpazīstams visā valstī ar to, ka dzērumā iekaustīja kādu naktskluba „Taller” apmeklētāju un pats no notikuma vietas aizbēga. Tomēr pašvaldības policija kauslīgo deputātu ātri vien notvēra.

Pats Dzalbe gan noliedz, ka būtu kautiņu izraisījis un kāvies politisku iemeslu dēļ. Tomēr aculiecinieki pauda, ka 2011. gada janvārī Daugavpils domnieku saniknoja pie blakusgaldiņa dzirdētā saruna, kurā apsprieda apvērsumu Daugavpils novada domē, kur no novada priekšsēdētāja vietnieka amata atbrīvoja Viktoru Kalānu (ZZS) un viņa vietā ievēlēja tautpartijieti Arvīdu Kucinu. Dzalbem, lūk, kaimiņu pašvaldībā esot bijis vajadzīgs zemsaviešu cilvēks, jo viņš nodrošināja pasūtījumus Dzalbes īpašumā esošajai tipogrāfijai „Daugavpils drukerai”. Savukārt tautpartijieši viņa biznesu neatbalstīšot. Tad nu Dzalbe, ieņēmis uz krūts, „lamājās, kliedza, ka ir deputāts, un visiem parādīšot, kurš ir kurš,” rakstīja portāls kompromat.lv.

Katrā ziņā Daugavpils pilsētas domes stabilitāti kaut kādā mērā ietekmēs arī rezultāti Daugavpils novada domes vēlēšanās. Daugavpils novada pašvaldības vēlēšanās par 17 vietām cīnīsies 107 deputātu kandidāti no sešiem sarakstiem (Daugavpils novada partijas, Latgales partijas, „Vienotības”, „Mūsu partijas”, „Saskaņas centra” un ZZS).

Pazīstamu vārdu Daugavpils novada vēlēšanu listēs nav. Ja nu vienīgi Janīna Kursīte, bet tā nav pazīstamā filoloģijas profesore un Saeimas deputāte, bet gan cita Janīna -

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Daugavpils nodaļas uzņēmējdarbības konsultante.

Daugavpils Lāčplēša dubultmorāle