Daugavpils iedzīvotājs: „Valsts pret nepilsoņiem izturas kā pret otro šķiru”
Vairāk nekā gadu pēc referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) beidzot veikusi pētījumu, lai noskaidrotu, kas kavē nepilsoņus iegūt Latvijas pilsonību un lietot latviešu valodu. Daudziem nepilsoņiem viens no galvenajiem iemesliem nekļūt par latviešiem ir psiholoģiskā izjūta, ka pilsonība ir piekāpšanās valsts priekšā.
„Viņi pret nepilsoņiem izturas kā pret otro šķiru. Es jūtu attieksmi pret sevi kā pret otrās šķiras cilvēku no valsts. Pilsonība – tas tik tiešām ir psiholoģiski sevi pazemot, iet uz kompromisiem, upurēt sevi, rupji izsakoties. Ja valsts nevēlas ziedot kaut ko manā labā, kāpēc man vajadzētu to darīt. Tāda ir mana pozīcija,” pētījumā stāsta kāds Daugavpils iedzīvotājs.
Kā rāda pētījums, bez daudzajiem negatīvajiem emocionālajiem faktoriem un aizvainojuma par iedzīvotāju dalīšanu pilsoņos un nepilsoņos, nopietns iemesls pilsonības iegūšanai ir izmaksas, kas saistītas ne vien ar apmācībām, bet arī atteikšanos no esošās pilsonības, kas atkarībā no valsts, kuras pilsonis tu esi, var maksāt līdz pat 100 latiem. Latvijā dzīvojošajiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ir iespēja arī daudz ātrāk saņemt vecuma pensiju, kas pie saasinātās Latvijas pensiju sistēmas ir ļoti svarīgs pilsonības iegūšanu kavējošs faktors.
Cittautieši arī atzinušies, ka daudzās valsts iestādēs viņi saskārušies ar nelaipnu attieksmi un nievājošiem komentāriem. Kāds Liepājā dzīvojošs nepilsonis norāda, ka liela daļa nepilsoņu vēl ilgi nemainīs savu statusu, jo „kaut man balvā iedodiet, es no tās atteikšos, jo šī valsts mani pavisam nemīl! Tā nemīl arī latviešus. Šī iekārta, kas ir tagad, patiesībā jau 20 gadus...” .
PMLP Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs skaidro, ka pārvaldei pētījumā atklātās lietas nav nekāds pārsteigums, jo ar tādiem viedokļiem viņi saskaras ik dienas. „Lielākā daļa nepilsoņu ir apraduši ar situāciju, jo pilsonība viņu dzīvēs neko būtiski nemaina, ja vien viņi neplāno kandidēt vai iestāties armijā”. Iegūto informāciju pārvalde izmantos, organizējot informācijas dienas, sagatavojot bukletus un runājot ar nepilsoņiem. Pētījums nosūtīts arī Saeimas saliedētības komisijai, kura tālāk plāno pētījumu izmantot pilsonības likuma grozījumos.
