Kuldīga ir par 100 gadiem senāka, nekā tika uzskatīts. VIDEO
Jaunākie arheoloģiskie izrakumi liecina, ka tagadējā Kuldīgas teritorijā cilvēku apmetnes radušās par gadsimtu agrāk, nekā tika uzskatīts līdz šim – nevis 13., bet gan 12. gadsimta vidū.
Novadu ziņas

Kuldīga ir par 100 gadiem senāka, nekā tika uzskatīts. VIDEO

Jauns.lv

Jaunākie arheoloģiskie izrakumi liecina, ka tagadējās Kuldīgas vietā pirmās cilvēku apmetnes radušās par apmēram gadsimtu ātrāk nekā tika uzskatīts līdz šim – nevis 13., bet gan 12. gadsimta vidū. Pirmo kuldīdznieku mitekļi gan nebija diez ko ērti – desmit kvadrātmetru istabā bija jāsadzīvo pat pieciem cilvēkiem.

Kuldīga ir par 100 gadiem senāka, nekā tika uzskat...

Līdz šim tika uzskatīts, ka Kuldīgas dibināšanas sākums ir datējams ar 1242. gadu, kad Kuldīga pirmo reizi minēta rakstītajos avotos. 1242. - 1244. gadā pēc karagājiena uz Kursu Livonijas ordenis uzcēla Kuldīgas komtura mūra pili pie Ventas rumbas, kas sākumā tika saukta par Jesusburg, bet vēlāk par Goldingen. Ordeņa pils tika uzcelta senajā Bandavas zemē trīs kilometrus no Veckuldīgas pilskalna.

Tomēr tagad notiekošie vērienīgie ielu rekonstrukcijas darbi Kuldīgas vecpilsētā un ar tiem saistītie arheoloģiskie izrakumi liecina, ka Kuldīgas pirmsākumi būtu jāmeklē 100 gadus agrāk.

Atsevišķās Kuldīgas vietās nesen veiktajos arheoloģiskajos izrakumos izdevies noskaidrot, ka Kuldīgas vēsture ir par simt gadiem senāka, raksta žurnāls „Kuldīgas Vēstules”.

Arheologi atklājuši, ka Kalna ielas vidū pamatzemes līmenī atrodas senas celtnes, bet tajās – pavarda vieta ar oglēm. Analīzes noskaidrots, ka ogles datējamas ar 1150. – 1180. gadu.

„Nav bijis tā, kā uzskatīja līdz šim, ka ordenis atnāk, ierauga skaistu vietu – Ventas rumbu – un pēc tam cilvēki pamazām sāk koncentrēties apkārt,” „Kuldīgas Vēstulēm” pastāstīja arheologs Mārtiņš Lūsēns. Daļa pētnieku uzskata, ka šeit senajos laikos dzīvojuši vendi un pēc tam no Dienvidkurzemes un Lietuvas ienākuši kurši. 11. gadsimtā tie pārgājuši Tebras upi un izspieduši vietējos iedzīvotājus.

„Kuldīgas Vēstules” arī apraksta, kādi varēja izskatīties pirmie kuldīdznieku mitekļi – sešus līdz desmit kvadrātmetrus lielas vienstāva guļbūves vai stāvbūves. To stūrī bija ar mālu pārziesta akmeņu krāsns, sienā bijusi vien neliela atvere dūmiem. Mazas, šauras durtiņas, pa kurām bezmaz četrrāpus jāieiet. Tas viss bija siltuma taupīšanas nolūkos. Šādās mājiņās dzīvojuši pat pieci cilvēki.

Kasjauns.lv/Foto: Gatis Dieziņš/LETA

Tēmas