Policista čakarēsana vai apzināta pašnāvība?

Ja reiz ir pieņemts likums, tad gluži logiski ir arī institūcija, kas kontrolē tā ievērošanu. Tas ir normāli un un pat apsveicami. Tiesa gan, līdz brīdim, kad XXL izmēra formā tērpies vīrs savu uzrunu sāk ar vārdiem: “Nu ko, vadītāj? Apčakarēt sadomājāt?” Te cieņa pret likumu un to nenogurstošo sargu izgaist kā migla.

Taču karā kā jau karā – divas frontes puses, un abas uzņēmības pilnas pilnveidot savu kaujas stratēģiju un ieviest cīņā arvien jaunus ieročus. Vieni strādā pie jaunākās paaudzes antiradaru izstrādes, otri piemeklē veiksmīgākās novērošanas pozīcijas, kur vainīgs ir jebkurš tuvākā puskilometra rādiusā. Vieni uzmirkšķina pārējiem, lai brīdinātu par naidīgās nometnes tuvumu, otri pa rāciju paziņo otrā tilta galā izvietotajam slēpnim par “klienta” tuvošanos. Viens cenšas apgalvot, ka pagrieziens bijis pa kreisi, pamatojot to ar “es taču redzēju”, otrs mēģina iestāstīt, ka nav kamielis. Lielākoties šādās diskusijās uzvar tas, kam zizlis garāks.

Tā nu dzīvojam un lasām ikrīta statistiku par iepriekšējās diennakts svarīgākajiem satiksmes notikumiem, kas ne vienmēr ir optimistiski. Tomēr brīžiem kariņa spēlēšana aiziet neloģiskā purvā. Piemēram ģeniālie T krekli, ko veikli darboņi piedāvā par dažiem dolāriem iegādāties internetā.

Sēžoties pie stūres, šāds apģērba gabals ir pat ļoti ticams. Pilnīgi iespējams, ka Ceļu policijas darbinieki pat neiedomāsies apturēt automobili, kura vadītājs pāri baltajam krekliņam priekšzīmīgi pārlicis melno drošības jostas siksnu. Ceļmalas koks, grāvis vai vadību zaudējis kravas automobilis gan šo T kreklu par pilnu neņems, un iznākums šā krekla īpašnieku neiepriecinās.

Kāds Latvijā labi pazīstams dakteris, kas ikdienā cenšas salāpīt vēl lāpāmo, pavisam nesen sarunas laikā no sirds izteicās – šo krekliņu autorus es labprāt redzētu savā nodaļā tajos brīžos, kad pie operācijas zāles durvīm raudošām mātēm, sievām un bērniem jāpasaka sakramentālie vārdi – mēs darījām visu iespējamo...